Sliktas ziņas granulu ražotājiem Latvijā?
Gaidot apkures sezonas sākumu, sarosās granulu ražotāji. Kā viss izvērsīsies, mēs droši zināt nevaram, taču ir apstākļi, kas granulu ražotājiem liek bažīties. Cik zināms, par spīti aizliegumam, Krievijas gāze joprojām nonāk Eiropā, turklāt šogad tā ir lētāka, līdz ar to nav sagaidāms, ka granulu cenas varētu sasniegt 550 EUR/t, un Eiropas gāzes krātuves esot piepildītas par 90% (vairāk šeit)
Kas palīdzējis Eiropas gāzes krātuves piepildīt?
Saskaņā ar jaunajiem atklājumiem, ko publicējusi vides uzraudzības organizācija Global Witness, Eiropas Savienība no šā gada janvāra līdz jūlijam nopirkusi 21,6 miljonus kubikmetru (tātad – miljoniem kubikmetru) Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar to pašu periodu 2022. gadā, kad importa kopējais apjoms bija 21,3 miljoni kubikmetru. Taču, ja 2023. gada rādītāju mēra pret to pašu periodu 2021. gadā, pirms Kremļa lēmuma karot pret Ukrainu, tas norāda uz 39,5% pieaugumu. (Vairāk šeit )
Starp pieciem lielākajiem Krievijas SDG klientiem gada pirmajos septiņos mēnešos ir trīs valstis: Ķīna ieņēma pirmo vietu ar iegādātiem 8,7miljoniem kubikmetriem, kas piegādāti ar jūras kravām, tai seko Spānija (7,5 miljoni), Beļģija (7,1 miljons), Japāna (7 miljoni) un Francija (4,5 miljoni).
Tiek gan ziņots, ka Ukraina varētu nākamgad slēgt Krievijas gāzes tranzītu – iespējams, ka līdz ar to Latvijas granulu ražotājiem kā siltuma resursa piegādātājiem nākamgad varētu būt labākas izredzes. (vairāk šeit )
Tā ir viena no pēdējām artērijām, kas ved Krievijas gāzi uz Eiropu, un tā varētu tikt slēgta līdz nākamā gada beigām, kad beigsies Ukrainas piegādes līgums ar Gazprom. Tā paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko intervijā uz Financial Times.
Viņš uzsvēra, ka izredzes, ka Kijeva un Maskava varētu vienoties par piecu gadu tranzīta līguma atjaunošanu, kas pirmo reizi tika parakstīts 2019. gadā, ir niecīgas, lai gan maršruts caur Ukrainu veido gandrīz 5 procentus no kopējā Eiropas gāzes importa tranzīta apjoma.
Saskaņā ar enerģētikas konsultāciju uzņēmuma ICIS datiem, Austrija maijā paļāvās uz Krievijas gāzi, kas tika piegādāta caur Ukrainu un veidoja pusi no valsts gāzes importa, savukārt Slovākijā pat 95 procentus. (Skat. šeit )
Avoti: LSM.lv, Financial Times, Global Witness, Euronews
Foto: Pixabay
