Pašlaik kokmateriālu tirgū ir novērojams būtisks cenu kāpums
Galvenie iemesli kokmateriālu cenu kāpuma:
- Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās ražošana;
- Neskatoties uz ražošanas samazināšanos, pieprasījums pēc kokmateriāliem saglabājās vai pat palielinājās;
- Pandēmijas laikā daudzi cilvēki atjaunoja savus mājokļus;
- Daudzās valstīs nauda tiek izmantota Covid-19 krīzes seku mazināšanai , kas izraisīja arī citu preču patēriņa pieaugumu.
Pašlaik kokmateriālu tirgū ir novērojams būtisks cenu kāpums , kāds nav redzēts kopš 2008 gada . Globāli ir audzis pieprasījums pēc kokmateriāliem . Kokmateriālu cena ir pieaugusi atsevišķos segmentos 20-30% un vairāk.
90-95 % no Latvijas koksnes nozares apstrādes produkcijas tiek eksportēti. Produkcijas cenu nosaka procesi ārējos tirgos. Arī zāģbaļķu tirgū ir vērojams cenu pieaugums.
Ieguvēji ir arī meža īpašnieki, jo celma naudas ievērojami ir pieaugušas. Tāpat pieaugusi meža zemju vērtība, kas kļuvusi pievilcīga investīcijām. Paredzams, ka arī šajā segmentā sagaidāms cenu kāpums.
Augustā kokapstrādes tirgus ir nonācis augstākajā punktā un paredzams, ka tuvākajā laikā tirgū būs cenu kritums par 20-30%. Iemesls – kokmateriālu noliktavas ir pārpildītas. Pirmās tendences cenu kritumam vērojamas ASV. Amerikas tirdzniecības ministrija vēsta par 7% kritumu jauno mājokļu tirgū.
Līdz 2007 gadam labs apaļkoku piegādātājs Latvijai bija Krievija. Krievijas skujkoku zāģbaļķu eksporta augstākais punkts bija 2006. gadā, kad tie bija 37 miljoni kubikmetru. Krievijai ieviešot eksporta nodokli, ievērojami samazinājās apaļkoka piegāde, kā rezultātā 2019, gadā tas saruka līdz 8,5 miljoniem kubikmetru.
Paredzams, ka sākot ar 2022. gada 1. janvāri Krievija ierobežos apakļoka eksportu tostarp pilnībā aizliedzot eksportēt skujkokus un vērtīgo lapu koku zāģbaļķu eksportu. Tā kā Krievijā atrodas aptuveni 20% no pasaules koksnes krājas (82 miljardi kubikmetru), šāda resursa eksporta ierobežojums veiks noteiktas korekcijas pasaules koksnes tirgū.
