Labas ziņas nozarei no Zviedrijas – vērojams zāģbaļķu un papīrmalkas cenu pieaugums
Apaļkoksnes cenas Zviedrijā 2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, pieaugušas gan zāģbaļķiem, gan papīrmalkai. Zāģbaļķu cena pieaugusi par 3%, bet papīrmalkai – par gandrīz 6%.
Reģionāli lielākais zāģbaļķu cenu pieaugums bijis Ziemeļu Norlandē (ziemeļos) un Svēlandē (vidienē) – ar 1 procentu, bet Jētlandē (dienvidos) un Dienvidu Norlandē (ziemeļos) cenas nemainījās.
Papīrmalkas cenu ziņā lielākais kāpums bija Ziemeļu Norlandē ar 13% pieaugumu. Dienvidu Norlandē, Svēlandē un Jētlandē pieaugums bijis 5 procenti.
Nepārtraukts pieaugums novērtos salīdzinājumā ar 2022. gada otro ceturksni.
Salīdzinot ar šo pašu ceturksni pērn, turpinās apaļkoksnes cenu pieauguma tendence. Kopumā zāģbaļķu cenas pieaugušas par 9 procentiem. Reģionāli zāģbaļķu cenas pieauga par 12 procentiem Svēlandē, savukārt Ziemeļu un Dienvidu Norlandē Norra un Jētlandē cenas pieaugušas par 9 procentiem.
Papīrmalkas cenas, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, pieaugušas par 40 procentiem. Vislielākais kāpums novērots Svēlandē ar gandrīz 55 procentiem, kam seko Dienvidu Norlande un Jētlande ar attiecīgi gandrīz 46 un 33 procentiem. Ziemeļu Norlandē papīrmalkas cena pieaugušas par 31%.
Kā zināms, Zviedrija ir liela zāģmateriālu eksportētājvalsts, kas piegādā koksni Lielbritānijai (1,27 miljardi ASV dolāru apmērā), Norvēģijai (522 miljoni ASV dolāru), Nīderlandei (427 miljoni ASV dolāru), Japāna (401 miljoni ASV dolāru) un Amerikas Savienotās Valstis (364 miljoni ASV dolāru). No 2020. līdz 2021. gadam visstraujāk augošie Zviedrijas zāģmateriālu eksporta tirgi bijuši: Lielbritānija (588 miljoni USD), Norvēģija (229 miljoni USD) un Japāna (201 miljons USD).
Eksperti tiecas domāt, ka vērojamas pazīmes par kokmateriālu tirgus normalizēšanos indikācija un, iespējams, izvairīšanos no krīzes.
Foto: Tiana, pexels.com
