Būvniecības nozarē – cikliskais šoks vai likumsakarīga iznīcība? Simtiem uzņēmumu Eiropā piesaka maksātnespēju
Arvien vairāk uzņēmumu gan Eiropā, gan pasaulē piesaka maksātnespēju un tiek likvidēti. Pērnā gada nogalē daudzi uzņēmumi tā arī neatguvās pēc valsts atbalsta izbeigšanās, taču tas nav galvenais bankrota iemesls. Pieaugot materiālu un enerģijas izmaksām, kā arī kredītu procentlikmēm, banku un investoru neieinteresētībā sniegt uzņēmējdarbību rosinošu atbalstu, pastiprinoties nodokļu un valsts nodevu režīmam, kā arī ņemot vērā trūkstošo darbspēku un iedzīvotāju prioritātes – būvniecības uzņēmumi pārtrauc būvprojektus un beidz pastāvēt. Šādas ziņas nāk no dažādām pasaules malām. Pēc Eurostat datiem par Eiropu, bankrota pieteikumu skaits aug jau sesto ceturksni pēc kārtas. (Vairāk šeit )
Somijā celtniecības nozarē bankroti sasnieguši 26 gados augstāko līmeni.
Somijā bankrota pieteikumu iesniegušo uzņēmumu skaits pagājušajā mēnesī sasniedza augstāko līmeni 26 gadu laikā, jo Ziemeļvalstu ekonomikas palēnināšanās kavē uzņēmējdarbības aktivitāti, līdz ar to jaunu māju būvēšanu.
Somijā reģistrēts lielākais bankrotu skaits kopš 1997.gada – jūlijā maksātnespējīgi kļuvuši 224 uzņēmumi, saskaņā ar Somijas statistikas pārvaldes datiem. Visvairāk neveiksmīgo uzņēmumu bijis tieši būvniecības nozarē, kā arī pakalpojumu sfērā.
Šogad gada pirmajā pusē esot ierosinātas 1864 mazo un vidējo uzņēmumu bankrota procedūras, kas ir vairāk nekā jebkurā attiecīgajā periodā pēdējā desmitgadē un, bez šaubām, tas ir “šokējoši”. (Vairāk šeit)
Būvniecības uzņēmumi Anglijā bankrotē ar augstāko tempu pēdējo desmit gadu laikā
Saskaņā ar Financial Times (FT) analizētajiem Maksātnespējas dienesta statistikas datiem, būvniecības uzņēmumi Anglijā bankrotē ar augstāko tempu pēdējo desmit gadu laikā, jo – pieaug inflācija, samazinās ēku būvniecība, kā arī kavējas lielāki valsts infrastruktūras projekti.
Dati liecina, ka šogad gada pirmajā pusē maksātnespējas procesu uzsākušas 4280 kompānijas, kas ir par 16,5% vairāk nekā 12 mēnešus iepriekš. Tajā pašā laikā FT ziņo, ka būvmateriālu cenas pašlaik ir par 42,7% augstākas nekā laikā pirms pandēmijas.
Šīs ziņas seko pēdējo nedēļu paziņojumiem, ka Bekingemas grupa (Buckingham Group) – uzņēmums, kas iesaistīts infrastruktūras projektos Anfīldas stadiona paplašināšanā un HS2 (ātrvilciena dzelzceļš, kas savienos valsts dienvidus, vidieni un ziemeļus) – ir pārtraucis tirdzniecību, atsaucoties uz “ārkārtēju inflāciju, kas saistīta ar Ukrainas konfliktu”.
Būvniecības uzņēmumiem jārēķinās ar inflāciju divciparu izteiksmē, un vienlaikus arī paaugstinātās procentu likmes ietekmē klientu vēlmi turpināt būvniecības projektus. Tam pieplusojas vēl arī darbaspēka trūkums.
Pēdējo trīs gadu laikā māju celtniecībā ir izziņoti vai ieviesti 13 jauni nodokļi un regulējošās izmaksas, dažos gadījumos būvniecības izmaksām pievienojot trīsdesmit procentus.
Valdība pagājušajā gadā ir aizkavējusi arī vairākus nozīmīgus dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras uzlabojumus, jo īpaši HS2 Euston galastacijas projektu. (Vairāk šeit)
Jaunu mājokļu būvniecības atļaujas Jaunzēlandē gada laikā samazinājušās par 25 procentiem
2023. gada jūlijā Jaunzēlandē tika izdotas 3058 būvniecības atļaujas, kas ir par ceturtdaļu mazāk nekā pagājušā gada jūlijā. Samazinājums vērojams ar katru mēnesi.
Pieaugošās izmaksas un augstās procentu likmes būvniekiem un celtniekiem rada lielas galvassāpes, cenšoties īstenot projektus. Problēmas atzīst vairāk nekā 1000 aptaujāto, kas piedalījās “Master Builders State of the Sector” aptaujā. Daudzi atzīst, ka nozarē sācies “īsts murgs”. (Vairāk šeit)
Būvniecības nozare “uz sliekšņa” pēc divu grupu sabrukuma 24 stundu laikā Austrālijā
Austrālijas būvniecības nozari ir satricinājusi ziņa, ka vienā dienā viens no valsts lielākajiem māju būvniekiem– Melburnā bazētā “Porter Davis” – un un ievērojama civilās būvniecības grupa – “Lloyds Group”, – var teikt, sabruka pašas. Pārējie nozares dalībnieki to redz kā brīdinājumu tuvajiem bankrotiem – jo izmaksas krasi palielinās, pieprasījums samazinās.
“Porter Deivis” bija valsts 12. lielākā māju būvniecības grupa. Tās izjukšana nozīmē, ka iesāktās 1500 mājas Viktorijā un vēl 200 Kvīnslendā paliek nepabeigtas, jo nebija izdevies atrast pēdējā brīdī pircēju vai finansiālo atbalstītāju, lai segtu finanšu iztrūkumu, kas tiek lēsts līdz pat 20 miljoniem USD. Būvniecības giganta krišana skar vēl 779 klientus, kuri bija parakstījuši līgumu un iemaksājuši depozītu. Pēc likvidatoru iecelšanas tika atlaisti arī 410 darbinieki.
“Lloyds Group”, kas būvējusi daudzas valsts skolas, nodarbina ap 200 cilvēku un šobrīd iesaistīta 59 būvniecības projektos, arī iecēlusi maksātnespējas administratorus, nespējot izsturēt izmaksu pieauguma spiedienu. Tuvākie mēneši rādīs, vai citi uzņēmumi izturēs šo spiedienu.
Austrālijas Mājokļu nozares asociācija un “Master Builders Australia” eksperti gan cenšas nomierināt patērētājus, raksturojot nozares sabrukumu biežumu kā tādu, kas atbilst pēdējo 10 gadu rādītājiem, kā arī norādot, ka nozare vienkārši ir pēdējā grūtā ekonomiskā cikla astē. Vai tas nozīmē, ka sliktāk vairs nevar būt un zemāk grimt nav kur? Laiks rādīs. (Vairāk šeit)
Mazie ASV māju būvētāji nospiež bremzes, jo kredītu likmes aug
ASV mazie māju būvnieki aptur vairāk māju laišanu tirgū, jo tos attur banku krīzes izraisītais kredītu ierobežojums un pieaugošās aizņemšanās izmaksas, ziņu Reuters. Tajā pašā laikā jaunas mājas trūkst.
Mājokļu tirgus, kas ir viens no lielākajiem upuriem straujākā likmju paaugstināšanas ciklā ASV kopš 1980. gadiem, arī piedzīvo akūtu piedāvājuma samazināšanos būvmateriālu un darbaspēka trūkuma dēļ.
Saskaņā ar ASV Federālo rezervju sistēmas ekonomikas datiem, mājokļu iegādes sākšana, kas ir galvenais mājokļu tirgus veselības rādītājs, šā gada februārī samazinājusies par 18,9%, martā par 19,4% un aprīlī par 2
5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet tomēr maijā nedaudz palielinājusies – par 5,7%.
Sagaidāms, ka kopējais mājokļu skaits sāks samazināties līdz aptuveni 1,4 miljoniem vai mazāk 2023. gadā, salīdzinot ar 1,55 miljoniem 2022. gadā un 1,6 miljoniem 2021. gadā.
Būvniecības biznesa grupas un ekonomisti aicina Vācijas valdību iejaukties, lai palīdzētu krīzes skartajai nozarei
Maksātnespējas vilnis pieprasa arvien lielāku skaitu augsta līmeņa īpašumu attīstītāju un būvniecības uzņēmumu arī Vācijā – to pašu pieaugošo kredīta procentu likmju, būvmateriālu darārdzināšanās, darbspēka trūkuma un pieprasījuma mazināšanās pēc jauniem būvobjektiem dēļ. Tā raksta Fiancial Times. Finanses būvniecībai trūkst. Vecie finansēšanas modeļi, izrādās, vairs nestrādā. Teju ik dienu kāds īpašumu attīstītājs bankrotē.
Vairāki lieli izstrādātāji nesen iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, tostarp trīs Diseldorfas firmas, kuru vidū “Gerch” un “Centrum Group”, kā arī Minhenes “Euroboden” un Nirnbergas “Project Immobilien Gruppe”. Savukārt vairāki lielie uzņēmumi, piemēram, ”Vonovia” un ”’Aroundtown”, ir paziņojuši par lielu savu īpašumu portfeļu norakstīšanu. Strauji pieaugot procentu likmēm, daudzi projekti vairs nav rentabli. Pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir sarucis. Izstrādātāji jau var cerēt uz cenu kāpumu, taču tas neatbilst iedzīvotāju iespējām šobrīd, un parādsaistības kļūst arvien apgrūtinošākas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, stājoties amatā, solīja uzbūvēt 400 000 jaunu dzīvokļu gadā. Pērn tika uzcelti tikai 295 300 mājokļu, bet šogad un nākamgad šis skaits vēl saruks. Interesanti, kā kanclers šo problēmu risinās? Un – vai tā maz ir atrisināma?
Tomēr ministri ir ieviesuši atsevišķus pasākumus, lai palīdzētu nozarei. Šolca kabinets ir pieņēmis uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu paketi 7 miljardu eiro apmērā, kas ietver jaunus noteikumus par būvnieku investīciju izmaksu amortizāciju, šādi cerot uzmundrināt mājokļu būvniecības nozari valstī. Kā nekā būvniecība veido 12 procentus no Vācijas IKP un nodarbina gandrīz 1 miljonu cilvēku, turklāt tiek uzskatīta par galveno Vācijas ekonomikas pīlāru. Taču tas ir iestrēdzis dziļā recesijā – kā visur pasaulē.
Avoti: Delfi.lv, Fiancial Times, Reuters, Smh.com.au, nzherald, bnnbloomberg u.c.
