Igaunijas kokrūpniecības nozare cer uz tirgus atveseļošanos pavasarī – līdz ar procentu likmju samazinājumu

Ar klimata glābšanas pasākumu kopumu fonā, Igaunijas eksperti prāto par koksnes ķīmiju kā alternatīvu un potenciālu nozares izaugsmei un inovatīvu vērtību radīšanai, kamēr mehāniskās kokapstrādes nozare saskaras ar ievērojamiem investīciju šķēršļiem. Šī apakšnozare spēj izstrādāt jaunus, augstvērtīgākus produktus no vietējām izejvielām, ja ir skaidra stratēģiskā vīzija.

“Koksnes ķīmijas attīstība piedāvā vislielāko potenciālu koksnes izstrādājumu pielietojuma dažādošanai. Tomēr šīs nozares attīstībai nepieciešams valdības atbalsts un stratēģiska saskaņošana,” uzskata Igaunijas Swedbank kokrūpniecības sektora vadītājs Alvars Mällo, atsaucoties uz medijos parādījušos informāciju.

Taču, lai to paveiktu, ir nepieciešams skaidrs politisks virziens, ņemot vērā klimata sargāšanas mērķus un vēlmi stiprināt kokrūpniecības ilgtspējību un konkruētspēju, un šāda virziena nozares pārstāvjiem nav.

Līdzīgi kā daudzviet mūsu tuvākā reģiona valstu, arī Igaunijas kokrūpniecība jūtas krustcelēs – ilgstoši nerisināti jautājumi, tādi kā neskaidra mežsaimniecības politika un vāja konkurētspēja, bremzē attīstību un investīcijas, kā rezultātā daudzi uzņēmumi meklē iespējas citās valstīs. Nozares pārstāvji mudina politikas veidotājus par prioritāti noteikt iniciatīvas, kas stabilizē izejvielu piegādi, samazina enerģijas izmaksas un veicina inovācijas, lai atbalstītu nozares izaugsmi. Īstermiņā izmaksu samazināšanas pasākumi gan ir veicinājuši dažu nozares dalībnieku rentabilitāti, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Pēc ekspertu domām, nākamajā gadā gaidāms globālā pieprasījuma pieaugums, līdz ar to proaktīvi pasākumi varētu nodrošināt, ka nozare kļūs spēcīgāka tirgus atveseļošanās apstākļos.

Atskatoties uz statistikas datiem, tad 2023. gadā Igaunija ir piedzīvojusi ievērojamu koksnes izstrādājumu eksporta pieaugumu. Piemēram, šā gada oktobra dati liecina, ka eksports ir bijis par 44,1 miljoniem eiro lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.  Lielu daļu — 13,6 miljonu eiro apmērā — veidoja palielināts kokskaidu granulu eksports, galvenokārt, uz Dāniju. Tomēr tas bijis vienreizējs, ne stabils un ilgtermiņa pieaugums, un neliecina par tirgus stabilizēšanos.

Kokrūpniecības nozare joprojām saskaras ar samazinātiem ražošanas apjomiem, ražošanas indeksi esot zemākie pēdējo septiņu gadu laikā.  Ražotāji ir piesardzīgi optimistiski un gaida kādu jaunu izaugsmes impulsu nākamā gada pavasarī, kad gaidāmais procentu likmju kritums – kā tas tiek solīts –  varētu stimulēt pieprasījumu eksporta tirgos, īpaši būvniecības sektorā.

Līdz ar to, var teikt, Igaunijas kokrūpnieki cerības liek uz globālo procentu likmju samazināšanos šajā gadā un gaidāmo eksporta tirgus aktivizēšanos. Tomēr, lai šī faktora ietekme sasniegtu patērētājus, jāgaida gandrīz pusgads. Tikmēr situāciju koksnes nozarē var raksturot kā “izaicinošu”. Kā jau visur – jārēķinās ar augstām enerģijas izmaksām, izejvielu trūkumu un vāju konkurētspēju. Un – valstiskas stratēģijas un politikas virziena trūkumu, neprognozējamību, kas kavē ieguldījumus. Nozares vadītāji tikmēr uzsver nepieciešamību uzlabot efektivitāti un iegūt maksimālu vērtību no esošajām izejvielām, lai saglabātu nozares dzīvotspēju.

Avots: sagatavots pēc internetā pieejamās informācijas

Foto: Pexels, Eva Bronzini