Vai sākušies lielie tirdzniecības kari starp Eiropu un Ķīnu, un ASV? Kā tas ietekmēs Latvijas koksnes eksportu?
Pazīmes liecina, ka pasaule no brīvā tirgus pamazām vēlas pāriet uz tirgus protekcionismu. Par to liecina starptautisko muitas tarifu pacelšana pasaules ekonomikas lielvalstīs. Eiropa paceļ tarifus Ķīnas elektroautomibīļiem, bet ASV plāno celt tarifus Eiropas auto un ķīmijas produktu ievešanai. Vai tas ir tikai sākums ekonomiskajiem kariem un kā tas ietekmēs kokrūpniecības nozari? Atliek vien domāt un iztēloties.
Neseno Eiropas Savienības (ES) lēmumu oktobra beigās tirdzniecības vadītājs Valdis Dombrovskis raksturoja tā: “Pēc stingras izmeklēšanas pieņemot šos samērīgos un mērķtiecīgos pasākumus, mēs iestājamies par godīgu tirgus praksi un Eiropas rūpniecisko bāzi”.
Eiropas Komisija ar
30.oktobra lēmumu Eiropā ceļ tarifus par 35% elektroautomobiļiem, kas tiek ievesti no Ķīnas. Šādas paaugstinātas maksas ir noteiktas uz 5 gadiem. Eiropa apsūdz Ķīnu par nozares subsidēšanu (Ķīnas autoražotāji BYD, SAIC un Geely no valdības saņemot lielas subsīdijas – naudas, atlaižu un pabalstu veidā), savukārt Ķīna Eiropu – par tirgus protekcionismu (un iesniegusi prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā).
ES lēmums nebija vienbalsīgs, to atbalstīja 10 ES valstis, tostarp Francija, Polija, Itālija, bet iebilda Vācija, kas pati ražo auto, (vai iemesls būtu vajadzīgās Ķīnā ražotās detaļas?), 12 valstis atturējās. Taču tas iezīmē Eiropas Savienības visu laiku lielāko tirdzniecības cīņu ar Pekinu, vēloties mazināt tās ietekmi.
“Mēs atzinīgi vērtējam konkurenci, tostarp elektrisko transportlīdzekļu sektorā, taču tās pamatā ir jābūt godīgumam un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem,” uzsvēris Dombrovskis. (Vairāk šeit)
Patreiz ES tarifu paaugstinājums galvenokārt skar elektroauto nozari, kurā Ķīna ir nenoliedzams līderis pasaulē. Turpretī Eiropas auto nozare ir recesesijā, tāpēc ir cerības ar šo soli – paaugstinot ievedmuitu – uzlabot situāciju. Eiropā pēdējos gados ir slēgtas daudzas autorūpnīcas, tostarp vairākas Wolkswagen un BMW ražotnes.
Jauno tarifu ietekme dažādi atsauksies uz Ķīnā ražotiem auto. Tesla tariffs pieaugs par 7,8% , BYD ar 17% tarifu, Geely elektromobiļiem būs 18,8% tarifs, bet lielāko tarifu (35,3%) piemēros Ķīnas valsts autobūves kompānijas SAIC ražojumiem.
Jā, jāatzīst, ka teorētiski pasaules brīvā tirgus principiem bez šādiem tarifiem, kā uzsvēris skotu ekonomists un liberālisma pamatlicejs Ādams Smits (18.gs.), būtu jārezultējas lielākā efektivitātē un augstākā kopējā ražošanas jaudā un kvalitātē, pie kā novestu darba dalīšana starp valstīm un lielāka specializācija. Taču, kā redzams, tā ir paliek skaista teorija – kā komunisms, kas nekad nav bijis sasniedzams. Vai arī, ja pieņemam, ka viss attīstās pa spirāli, tad esam nonākuši pretējā pozīcijā – valstis sāk aizsargāt savus tirgus, ņemot vērā nevienlīdzīgo ražošanas un darbu sadalījuma specifiku.
Jo tagad gan EU, kā arī ASV sāk virzīties pretējā virzienā – no brīvā tirgus un tirgus protekcionismu. Ievedmuitas tiek plānots pacelt arī savstarpēji ES un ASV starpā.
Eksperti uzskata, ka Donalda Trampa uzvara ASV vēlēšanās var negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomiku, jo ierosinātie 10% ASV tarifi, piemēram, no Eiropas vestām automašīnām un ķīmiskām vielām, potenciāli samazinās Eiropas IKP par apmēram 1,5% jeb aptuveni 260 miljardu eiro apmērā. Analītiķi brīdina par ECB likmju samazināšanu, eiro vājumu un recesijas risku. Tie, kas šīs likumsakarības saprot, varbūt var mēģināt izskaidrot pārējiem.
Patreiz ASV ir piemērojusi augstas ievedmuitas Kanādas kokmateriāliem, līdz ar to pavēršot Kanādas kokmateriālu eksportētāju skatienus vairāk Ķīnas virzienā.
Attīstoties tirdzniecības kariem, nav izslēgts, ka ES potenciāli varētu paaugstināt ievedmuitu arī bērza saplāksnim un mēbelēm. Tā rezultātā varētu arī mazināties Latvijas izejmateriālu eksports uz Ķīnu.
Jāpiebilst, ka teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas. Savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi, pārsvarā bērza un egles apaļkoks.
Ja godīgi, tad biežāk mēs tomēr joprojām darām līdzīgi kā Krievija – eksportējam izejmateriālus pretī saņemot dažādus izstrādājumus.
Patreiz gan ir vērojama tendence, ka Ķīnas uzņēmēji sāk meklēt iespējas investēt Latvijas kokapstrādē. Bet par to parunāsim citreiz.
Avoti: Reuters, Euronews, dw.com, db.lv, nra.lv, u.c. Viedokļi un interpretācijas @abctimber.com
Foto: Kindel Media
