Somijas meža nozares apskats (novembris, 2024)

Meža produktu tirgus visā pasaulē tiek raksturots kā stagnējošs. Zinām jau, ka dažādi faktori, piemēram, laikapstākļi, politikas izmaiņas un globālais pieprasījums, pastāvīgi mainās, tāpēc ikvienam šajā nozarē iesaistītajam būtu jābūt informētampar jaunākajiem notikumiem. Un tagad ieskatīsimies Somijas mežsaimniecības nozares jaunumos 2024. gada otrajā pusē.

Somijas ekonomika saruka 2023. gadā, un izaugsme šajā, 2024. gadā nav gaidāma. Inflācijas palēnināšanās, procentu likmju kritums un mājsaimniecību ienākumu pozitīvās tendences ir paredzēts, lai palielinātu rīcībā esošos ienākumus un patērētāju izdevumus. Jaunu investīciju pieaugums nav sagaidāms līdz 2025. gadam.

IKP pieauguma prognozes ir šādas:

·      2025. gads: 1,6%

·      2026. gads: 1,5%

Līdzīgi kā citās valstīs, valsts izdevumu samazināšana un nodokļu paaugstināšana, visticamāk, mazinās iekšzemes pieprasījumu un paaugstinās cenas. Lai gan 2024. gadā nodarbinātība nedaudz samazinājās, tiek prognozēts, ka no 2025. gada tā pieaugs pieprasījuma pieauguma un valdības iniciatīvu nodarbinātības veicināšanai dēļ. Paredzams, ka līdz 2026. gadam nodarbinātības līmenis sasniegs 73,9%, savukārt bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,9%.

Kokzāģētavas saskaras ar izaicinājumiem baļķu cenu kāpuma dēļ. Galvenie faktori, kas veicina šo pieaugumu, ir uzlabotie apstākļi celulozes rūpniecībā un plaukstošais enerģētiskās koksnes tirgus. 2020. gadā baļķu celmu cenas bija robežās no 55 līdz60 eiro par kubikmetru, savukārt pašreizējās cenas ir pieaugušas līdz 83–85 eiro par kubikmetru un vairāk.

Paredzams, ka gada nogalē privātās kokzāģētavas, īstenos ražošanas samazināšanu, ja to ievērojamās izmaksu struktūras dēļ netiks panākts turpmāks cenu pieaugums. Turpretim lielās integrētās rūpnīcas diez vai samazinās savu kokzāģētavu produkciju, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc šķeldas un papīrmalkas.

Somijas kokzāģētavu produkcijas izlaide samazinājusies.Tiek lēsts, ka Somijas skujkoku kokzāģētavu izlaide 2024. gada pirmajā pusgadā ir samazinājusies par 6% līdz 5,5 milj.m³, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.

Vietējais tirgus turpina cīnīties, galvenokārt gausās būvniecības nozares dēļ. Pēdējo 12 mēnešu laikā kumulatīvais iekšzemes patēriņš ir strauji samazinājies līdz rekordzemam līmenim – 1,9 miljoniem m³. Turpretim pirms finanšu krīzes tika patērēti gandrīz 6 miljoni m³.

Eksportatirgi ir bijuši salīdzinoši klusi, lai gan atsevišķos reģionos ir novērots neliels cenu pieaugums. Taču pasūtījumu aplēses trešajā ceturksnī joprojām ir nepilnīgas. Jāatzīmē, ka Somijas produktu imports uz Ķīnu pirmajā pusgadā samazinājās par 27%, sasniedzot 370 000 m³, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Somijas apaļkoksnes tomēr cenas uzrāda augšupejošas tendenes, neskatoties uz blāvo zāģmateriālu tirgu. Celulozes, papīra un iepakojuma tirgos ir vērojamas atveseļošanās pazīmes, kas nozīmē, ka uzņēmumi vēlas iegādāties vairāk koksnes.

Avots: GWM

Foto: Aleksi Partanen , Unsplash