Skujkoku cenas pasaulē aug, bet karkasa dēļus noliktavās nomaina kurināmā koksne un sētas stabi (TTJ)
Marta sākumā skujkoku tirgotāji joprojām piedzīvo tirgus nenoteiktību, pieprasījums pēdējos divos mēnešos ir tikai pavisam nedaudz pieaudzis, neattaisnojot vairums tirgotāju cerības, kā ziņo TTJ.
Neliels kāpums ir raksturīgs konkrētiem produktiem, nevis visām skujkoku grupām.
Kā pamatprodukts importētāju un tirgotāju koklaukumos daudzus gadus šķirotie karkasa dēļi ir aizņēmuši lielu vietu noliktavās. Dažādos garumos un izmēros tie ir vajadzīgi būvniecībā. Šajā segmentā ir piesaistīti lieli ieguldījumi, tomēr kādu laiku saglabā zemas peļņas produkta statusu, jo ir ļoti atkarīgi no tirgus nepastāvības ietekmes, piedzīvojot gan lielus kāpumus, gan kritumus – gan pieprasījuma, gan cenu ziņā, kā dēļ uzņēmumi cieš.
Pašreizējos apstākļos kredītu izsniedzēji kokmateriālu tirdzniecības sektorā ir piesardzīgi. Pēdējā gada laikā vairāki stabili uzņēmēji ir vai nu zaudējuši (un joprojām zaudē naudu), vai arī piedzīvojuši neveiksmi, kas ir atstājis uz kredītizsniedzēju uzticību tiktāl, ka apdrošinātie limiti ir atcelti pavisam.
Izejmateriāla deficīts un pieaugušās zāģbaļķu cenas “iegriež”. Neaugoties uz pieprasījumu, cenas aug, nedaudz atgūstoties no pagājušā gada nogales zemā krituma.Ražotāji ziņo, ka ar palielinājumu, visticamāk, būs jārēķinās katru mēnesi.
Pērn rudenī daudzi Baltijas valstu kokses pārstrādātāji uzskatīja, ka tirgus nav funkcionējošs, jo zāģbaļķu izmaksu pieaugums ievērojami pārsniedza atdeves līmeni, ko viņi varētu sagaidīt no iepircējiem.
Daudzi ražotāji atteicās no būrvniecības kokmateriāla ražošanas, dodot priekšroku kurināmajam, palešu kokam vai lauksaimniecības žogiem. Arī šodien daudzās ostās joprojām ir redzams, ka, piemēram, Latvijas C24 un latu materiāla tirdzniecība ir aizstāta ar noapaļotiem stabiem un vispārīgiem labiekārtošanas produktiem.
Tagad līdzīga situācija izejvielu izmaksu un piegādes ziņā izveidojusies Zviedrijā. Lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu, rūpnīcas dienvidos ir apturējušas ražošanu uz dažādiem periodiem, nevis tikai samazinājušas maiņas, kā tas tika darīts agrāk. Šos lēmumus zviedri ir pieņēmuši, lai izvairītos no zaudējumu rašanās, bet, cenšoties kontrolēt izlaidi, tie ir palīdzējuši palielināt cenas piegādes ķēdē.
Marts ir pirmais mēnesis, kad kopš pagājušās vasaras ir vērojams būtisks cenu pieaugums, taču tirgotāji atkal pauž bažas, ka cenas varētu pāriet atpakaļgaitā, tāpēc nozarei ir svarīgi, lai piegādātāji vismaz censtos nodrošināt stabilu līmeni.
Lielbritānijā skujkoku importa apjoms pagājušajā gadā pieaudzis par aptuveni 86 000 miljoniem3 (+1,5%)*, saskaņā ar Timber Development UK (TDUK), un to vērtība mainījās paralēli, liecinot, ka vidējais cenu indekss, salīdzinot ar 2023. gadu, nav mainījies. Skaitļos tika atzīmēts, ka Zviedrijas eksports uz Lielbritāniju ir samazinājies, bet Latvijas – pieaudzis.
Apvienotās Karalistes skujkoku imports: TDUK statistika kubikmetros:
2024. gads | 5 808 000 | 1,50% |
2023. gads | 5 722 000 | 0,79% |
2022. gads | 5 677 000 | -25,09% |
2021. gads | 7 578 000 | 15,17% |
2020. gads | 6 580 000 | 2,91% |
Lielbritānijas skujkokuimportētāju pirmajā vietā gada beigās bija Zviedrija ar 47% (2 729 000 milj.3), bet Latvija ierindojās otrajā vietā ar 17%, kam seko Somija ar 12%, Vācija un Īrijas katra ar 8%.
Uzmetot aci kvalitātes izmaiņām, var pamanīt, ka pakāpeniski samazinājies Ziemeļvalstu/Skandināvijas ievesto baļķu vidējais diametrs. Tā rezultātā ir iegūts lielāks centrā grieztā materiāla daudzums, samazinot sānu griezuma apjomu gan nešķirotajā, gan piektajā klasē.
Raugoties nākotnē, pieaug pieprasījums pēc moduļu grīdām un inženierijas koka konstrukcijas sijām, savukārt masīvkoka siju konstrukcijas tiek norādītas mazāk, it īpaši jaunu mājokļu projektiem.
Mājokļu tirgus ir aktuāls temats ne tikai kokmateriālu tirdzniecībā, bet arī nacionālajos plašsaziņas līdzekļos, kur vienprātība māju celtnieku vidū liecina par to, ka pašreizējais plānošanas reformas virziens, šķiet, ir vērsts tikai uz lielākajiem attīstītājiem.
Būvniecība ir kasts temats Lielbritnāijā, kur ir aptuveni 2500 reģistrētu mazo un vidējo celtnieku, kas spēj uzcelt no 10 līdz 20 mājām vienuviet. Taču viņi ziņo, ka šobrīd projektu saskaņošana un apstiprināšana prasa vairāk laika un enerģijas, nekā jebkad agrāk. Šie būvinieki, visticamāk, izmantos masīvkoka sijas, nevis māju komplektus, kas izstrādāti I-siju un LVL formātā, un tāpēc tie ir svarīgs noiets masīvkoka siju tirgum.
Sagatavots pēc Stīvens Ponijs raksta, TTJ, 2025. gada 14. martā
Foto: abctimber.com