Polijas kokrūpniecība cieš miljardu zaudējumus, uzņēmēji spiež valdību rīkoties
Polijā koksnes rūpniecība cieš smagus zaudējumus Klimata un vides ministrijas noteikto koksnes ieguves ierobežojumu dēļ – tieks slēgti uzņēmumi, atlaisti darbinieki. Polijas kokrūpnieki nosūtījuši vēs
tuli valstības vadītājam Donaldam Tuskam, aicinot steidzami rīkoties, lai nodrošinātu šīs svarīgās nozares, kas ir svarīgs valsts ekonomikas balsts, nākotni, kā arī norādot uz Eiropas direktīvu pretrunīgumu un atstājot neizpratnē – kā kokmateriālu ieguves samazinājums iet kopā ar gaidāmajām prasībām par CO2 nulles emisijām jaunbūvēm, ko var izpildīt tikai izmantojot koksni?
2022. gadā Polijā mežsaimniecības un kokrūpniecības nozares ieguldījums valsts IKP veidoja 8,5%, nodarbinot gandrīz 350 000 cilvēku aptuveni 40 000 uzņēmumos, īpaši lauku reģionos. Polija līdz šim ir bijusi nozares līderis Eiropā, jo īpaši mēbeļu ražošanā, koka iepakojumā, grīdas segumā un papīra izstrādājumos. Tomēr kokmateriālu ieguves moratorija ieviešana 2024. gada janvārī ir radījusi ievērojamas problēmas, samazinot šīs būtiskās izejvielas pieejamību.
2025. gadā plānotie ierobežojumi nozīmē koksnes piedāvājuma samazinājumu par 3 miljoniem kubikmetru, kas naudas izteiksmē būtu ieņēmumu zaudējumi valsts mežiem gandrīz 1 miljarda zlotu apmērā un kokrūpniecības nozarei līdz pat PLN 12 miljardu apmērā. Mēbeļu ražošanas apjoms samazināsies par 6% un peļņa par 20%, neto finanšu rezultātiem samazinoties par gandrīz 190 miljoniem PLN salīdzinājumā ar 2023. gadu. Tiek prognozēts, ka mēbeļu uzņēmumu rentabilitāte pērn varētu būt samazinājusies no 6,4% līdz 5,2%.
Līdzīgi kā Latvijā, kokrūpniecības uzņēmumi lielākoties atrodas mazās pilsētās un lauku apvidos, kur tie bieži vien ir galvenais nodarbinātības avots un ģimeņu iztikas nodrošinājums. Valstī slēgti vairāk nekā 200 mēbeļu ražošanas uzņēmumi, un darbvietu zaudējums ir milzīgs, tāpat nodokļu iemaksas valsts budžetā.
Valdība rīkojusi divas Nacionālajās meža konferences, veltītas koksnes ieguves samazināšanas tematikai, taču tajās nav ticis ņemts vērā ne zinātnieku, ne dabaszinātnieku, ne nozaru pārstāvju un pašvaldību amatpersonu redzējums. Kā arī nav veikti pētījumi par kokmateriālu ieguves ierobežojumu finansiālo vai sociālo ietekmi valstī, nedz arī plānoti pasākumi seku mazināšanai.
Uzņēmēji uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nedrīkst notikt uz darba vietu un ekonomiskās stabilitātes rēķina lauku reģionos. “Mēs atbalstām dabas aizsardzību, taču izmaiņām ir jābūt evolucionārām un balstītām uz zinātnieku, mežsaimnieku un ekologu viedokļiem,” teikts vēstulē. ”
Kā uzsver speciālisti, koksne ir ne tikai atjaunojams un videi draudzīgs resurss, bet arī būtisks CO2 emisiju samazināšanai būvniecībā. ES direktīvu, kas pieprasa nulles emisiju jaunām sabiedriskām ēkām no 2028. gada un visas pārējās jaunbūves no 2030. gada var izpildīt, tikai izmantojot koksni. Ministrijas noteiktie ierobežojumi ir tiešā pretrunā ar šiem mērķiem.
Uzņēmēji savā aicinājumā premjeram uzsver nepieciešamību pārvērtēt pašreizējo mežsaimniecības politiku, apgalvojot, ka koksnes pieejamības ierobežošana ne tikai iznīcinās kokrūpniecību, bet arī kaitēs Polijas plašākajām ekonomiskajām interesēm. “Vai mēs varam atļauties zaudēt tik ievērojamus valsts budžeta ieņēmumus un radīt palielinātus sociālās labklājības izdevumus tiem, kas zaudē darbu?” jautāts vēstulē.
Uzņēmēji aicina sargāt darbvietas, saglābt ekonomisko stabilitāti, turpināt attīstīt kokrūpniecību, kas ir valsts ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējības pamats.
Un kā ir Latvijā?
Avots: sagatavots pēc GWMI , interiordaily.com u.c internetā pieejamās informācijas
Foto: Pexels, Pok Rie
