Latvijas kokzāģētavu konkurētspēju grauj augstās zāģbaļķu cenas
Vai “Latvijas Valsts mežu” jaunie pārvaldnieki vēlas panākt vietējo kokzāģētavu slēgšanu vai pāriešanu ārvalstu investoru rokās? Uz šādām domām mudina fakts, ka ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus vietējās zāģētavas no lielākā mežu apsaimniekotāja – a/s “Latvijas Valsts mežiem” – saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir spiestas pirkt par īpaši augstām cenām, kamēr citur Eiropā cenas samazinās.
Pieejamā informācija liecina, ka vietējie zāģmateriālu ražotāji saskaras ar produkcijas pieprasījuma un cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt dārgās vietējo resursu cenas konkurencē liek justies kā zaudētājiem. Informācija liecina, ka Latvijas skujkoku zāģmateriālu ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķus – var iegādāties par zemākām cenām (pat par -40%) nekā paredz līgumi, kas noslēgti par piegādēm no ar Latvijas Valsts mežiem (LVM). Tāpēc Latvijas uzņēmumi cenšas jaukt dārgos LVM zāģbaļķus ar lētākiem, kas iepirkti no privātiem mežu īpašniekiem vai ievesti no Skandināvijas. Vienlaikus diskusijas par šo problēmu notiek ne tikai Latvijas sektora uzņēmēju organizācijās, par to spriests arī Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamerā.
Dabiski, ka zāģbaļķu pircēji vēlētos, lai krīze būvniecībā, mazāki pasūtījumu apjomi un cenu kritums zāģmateriāliem atspoguļotos arī ar LVM noslēgto piegādes līgumcenu izmaiņās. Un viņi ļoti cer uz ministru un valdības atbalstu situācijas normalizēšanā.
Somu izcelsmes Eiropas Korūpniecības konfederācijas padomes vadītājs Sampsa Auvinens, kurš kā padomes loceklis ir bijis vairākos ar koksni un mežiem saistītos uzņēmumos, kā arī vieslektors Rīgas SEE augstskolā , vērsis uzmanību uz cenu uzraudzības sistēmas neesamību un paudis izbrīnu, ka Latvijas valstij piederošais un nozīmīgākais koksnes resursu piegādātājs Latvijā pastāv uz šādām izteikti paaugstinātām cenām, kas ļoti “iegriež” vietējām kokzāģētavām. Katrā ziņā arī viņš ir pamanījis, ka šādas cenas neveicina dzīvotspēju un attīstību Latvijas vienu no svarīgākajām nozarēm.
Viņš tāpat arī norāda, ka LVM vairāk nekā 20 gadu laikā saviem pircējiem vienmēr bijuši pretīmnākoši un ar izpratni reaģējuši atbilstoši tirgus situācijām, vārda labākajā nozīmē bijis labs sadarbības partneris un (uzturējis visus noslēgtos līgumus, piegādājis atbilstošas kvalitātes preci, nodrošinājis savlaicīgas piegādes un .utml.). Viņaprāt, iemesls varētu būt nesen pilnībā nomainījusies uzņēmuma vadība, kā arī Zemkopības ministrijas īstenotā politika. Lai Latvijas zāģmateriālu ražotāji turpinātu strādāt un ražot, un būt konkurētspējīgi, bez labvēlīgiem politiskiem lēmumiem neiztikt, ja gribam saglabāt Latvijas kā uzticama zāģmateriālu piegādātāja reputāciju.
“Šobrīd ekonomiski ir izdevīgāk un lētāk ir pirkt zāģmateriālus Skandināvijā, nevis pašiem ražot,” situāciju raksturojis zāģmateriālu tirdzniecības SIA “Lameko Impex” valdes priekšsēdētājs Andris Veide. Viņš norāda, ka kokmateriāli gatavās produkcijas ražošanai tiek iepirkti no Zviedrijas. “Vai nav absurdi, ka Latvija, kur kokapstrāde ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm un kas gadu gaitā ir kļuvusi par vienu no pasaules vadošajiem zāģmateriālu skujkoku produkcijas piegādātājiem, vairs nespēj ražot šo produktu no savām izejvielām par ekonomiski adekvātām cenām?» uzsvēra Veide. Viņš norāda, ka šo paradoksālo situāciju šobrīd veiksmīgi izmanto Skandināvijas ražotāji, kas ienāk arī Latvijā un atņem tirgu pašmāju ražotājiem.
Skujkoku zāģbaļķu ražošanas uzņēmuma SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs norāda, ka Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem, kuriem ir ilgtermiņa līgumi ar valsts mežu apsaimniekotāju par skujkoku zāģbaļķu piegādi, situācija kļūst arvien vairāk ar katru dienu kritiskāka, jo atsevišķu kokmateriālu sortimentu pārdošanas cenas tirgos jau nokritušās līdz apaļkoksnes iepirkuma cenām.
«Zāģmateriālu cenas krītas jau 16 mēnešus pēc kārtas, jo pasaulē būvniecības un kokmateriālu tirgos valda dziļa stagnācija, bet LVM ilggadējiem līguma partneriem zāģbaļķu pārdošanas cenas beidzot tika samazinātas līdz iepirkumam,,» viņš teica. Viņš atgādina, ka pirmo reizi zāģmateriālu pieprasījuma un cenu kritums bija vērojams 2021.gada vasaras beigās, savukārt tendence, kas sākās 2022.gada vasaras vidū, joprojām nav mainījusi savu virzienu. «Būtiski, ka pašreizējā skujkoku zāģmateriālu tirgus stagnācija ir vērojama visā pasaulē, savukārt 2007.-2008.gadā 2010.gadā tā bija tikai Eiropā, un tāpēc bija iespējas realizēt mūsu produkciju par pieņemamām cenām aiz Eiropas robežām, bet šobrīd tādas iespējas nav,» skaidro V. Ciršs. Viņš norāda, ka tieši šī iemesla dēļ ir jāmeklē risinājums un jārīkojas nekavējoties, jo šo 16 mēnešu laikā kokrūpniekiem situācija jau kļuvusi kritiska. “Jau kopš 2022. gada vasaras vidus, kad skujkoku zāģmateriālu cenas sāka kristies tirgū, mēs runājām, rakstījām, diskutējām un turpinām to darīt dažādos formātos un līmeņos (individuāli, caur biedrību), taču līdz šim nekādas reālas darbības problēmas risināšanai ne no LVM, ne no tās akcionāra Zemkopības ministrijas, tāpēc lūdzām atbalstu arī Baltijas-Vācijas Tirdzniecības kamerai, no kuras mūsu uzņēmums ir biedrs, un kameras vadība reaģēja nekavējoties,” stāsta V. Ciršs. Viņš atzīst, ka pašreizējā situācija ražotājiem ir strupceļš, kā rezultātā uzņēmēji ārējos tirgos zaudē konkurētspēju un pat tirgus. kopumā ar ievērojami mazākiem ražošanas apjomiem, biežām piespiedu dīkstāvēm, kas uzņēmumiem rada nepārtrauktus zaudējumus, kā arī ar darbinieku atbrīvošanu, kas palielina cilvēku nenoteiktību nākotnē un ietekmē arī konkrētās apdzīvotās vietās dzīvojošo cilvēku labklājību.
V. Ciršs piedāvā vairākus risinājumus, kā šādā situācijā izkļūt no strupceļa. Vienkāršākais – zāģbaļķu cenu indeksācija esošajos līgumos atbilstoši reālajai zāģmateriālu tirgus situācijai, turpinot līgumus. Otra ispēja ir izbeigt noslēgtos līgumu uz savstarpējas vienošanās pamata un bez sankcijām pret ierosinātāju, kā arī izdoto apjomu atkārtota izsole, bet kā kompromisu viņš piedāvā termiņa pagarināšanu noslēgto līgumu pēdējam gadam par vēl diviem gadiem ar papildu mežizstrādes apjomu piešķiršanu valsts mežos, lai kompensētu gada apjoma samazinājumu.
Un kāds ir jūsu priekšlikums?
Avots: GWMI
Foto:
