Koka pilsētas – modes kliedziens pasaules dekarbonizācijas laikmetā

Koks pilsētu būvniecībā kļūst arvien mūsdienīgāks un pieprasītāks, ņemot vērā pasaules tā dēvētos dekarbonizācijas plānus jeb kaitīgo emisiju samazināšanu. Wood Central , austrālijas koksnes nozarei veltīts portāls, raksta gan pār iecerētiem koka būvju un apstādījumu jauniem kvartāliem Dānijā, gan par Lielbritānijas un citu valstu modernās būvniecības plāniem.

Lielbritānijā stādīs kokus un audzēs savu būvmateriālu

Portāls  raksta, ka Lielbritānijā no nākamā gada visos valsts finansētos būvniecības projektos tiks mērīts oglekļa saturs. Valdība saskaņā ar COP28 iniciatīvu (ko 200 valstu līderi nupat apsprieda klimata uzlabošanas sanāksmē Dubaijā, taču tikai ap 40 valstu pauda apņēmību ti ievērot, tostarp Kanāda, Vācija un ASV), ir apņēmusies īstenot rūpnieciskās dziļās dekarbonizācijas iniciatīvu, un turpmāk iegādāsies “zaļo” tēraudu, cementu un betonu, tādējādi projektos pazeminot oglekļa emisiju līmeni. Līdz ar to paredzams, ka koka kā alternatīva materiāla izmantošana būvniecība vērsīsies plašumā un pieprasījums pēc kokmateriāliem pieaugs. Valdība gan apņēmusies mudināt izmantot vietējos koksnes materiālus no saviem mežiem un samazināt importu (vismaz no aizjūras; Lielbritānija skaitās trešais lielākais importa tirgus), veicināt koku stādīšanu un meža apsaimniekošanu, pēc iespējas izmantot vietējās piegādes ķēdes, tādējādi radot arī videi “draudzīgās” darbvietas”, un vienlaikus veicināt sadarbību ar apdrošinātājiem, aizdevējiem un garantiju sniedzējiem. Valdības un ministru plāns paredz, ka līdz 2050. gadam mežu platības palielināsies līdz vismaz 16,5 % no Anglijas. (Interesanti, kā mums par dekarbonizāciju domāt, ja salīdzinām ar Latvijas mežu platībām? ) Saskaņā ar 2019. gada datiem, Anglijā 9% māju ir ar koka karkasu, turpretī Skotijā 92%.

Dānijas galvaspilsētā kokā būvē pilsētas kvartālu

Kopenhāgenā būvē jaunu koka pilsētas kvartālu, kurā ēku fasādes būs pat putnu un sikspārņu ligzdas, un apvidū ne vien puķu dārzi, bet arī dīķi ar vardēm un salamandrām. Izklausās gluži kā Imanta Ziedoņa pasaka – kad pilsētā ienāca mežs…  Kā raksta Wood Central , projekts, kas pazīstams kā Fælledby, varētu kalpot par iedvesmu arī citiem pilsētplānotājiem arvien plašāk izmantot koku būvniecībā un dabas “ienešanu” pilsētā, uzsverot arī klimata aktuālo jautājumu. Tajā plānots izmitināt ap septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju. Tā atrodas galvaspilsētas nomalē. Jāpiebilst, ka UNESCO 2023. gadā bija pasludinājusi Kopenhāgenu par UNESCO Pasaules arhitektūras paraugpilsētu  – tātad, ir kur iedvesmoties!

Kanādā plāno atļaut būvēt daudzstāvu koka ēkas līdz 18 stāvu augstumā

Savukārt Vakuverā, Kanādas trešā lielākajā provincē – Britu Kolumbijā, plāno mainīt likumdošanu, lai atļaut daudzstāvu koku būves līdz pat 18 stāvu augstumā. Līdz šim Britu Kolumbija atļāva celt daudzstāvu koka ēkas tikai līdz 12 stāviem – augstāk nekā Austrālijā (8 stāvi), Lielbritānijā (6 stāvi) un Jaunzēlandē (3 stāvi). Šīs pārmaiņas iet soli solī ar ASV plāniem.

Avots: Wood Central

Foto: Wood Central, VisitDenmark.com , faelledby.dk