Kā meža nozare pārdzīvos pasaulē sākušos finanšu krīzi un banku krišanu?

Šis gan ir tikai jautājums, vairāk retorisks, uz kuru atbildes vēl nav. Taču jau vairāk nekā nedēļu no lielākajām pasaules banku lielvarām nāk satraucošas ziņas.  ASV divu lielu banku (Silicon Valley Bank (SVB) un Signature ) krišana, nupat arī pārmaiņas Šveices banku vidē (saistībā ar Suisse Credit, ko pārņem otra lielākā Šveices banka UBS), par ko trauksmi ceļ pasaulē lielākie mediji, – liecina, ka ekonomiskā situācija strauji pasliktinās. Cik dziļa un postoša būs krīze – eksperti pareģo, pareģi zīlē, bet ekonomisko krīžu novērotāji vērš uzmanību uz senāko krīžu pieredzi un iespējamiem scenārijiem, it īpaši 2007.-2008. gadu. Jā, patiesi, iepriekš par banku problēmām tik daudz tika runāts ziņās pirms gandrīz 15 gadiem. Tad viss pārvērtās globālā ekonomiskajā krīzē, kuras sekas piedzīvojam joprojām.

Kad parādās ziņas par banku nestabilitāti, noguldītāji un investori cenšas paglābt savu naudu, steidzot izņemt to no bankām,  un, saprotams, tādejādi paātrinot krīzes procesu.  Atcerēsimies, ka bankas faktiski paļaujas uz daļēju rezervju banku sistēmu, kurā bankas var aizdot vairāk nekā faktisko noguldījumu skaits. Tas noved pie naudas pavairotāja efekta. Ja, piemēram, bankas rezervju apjoms ir 10%, tad kredīti var reizināt naudu līdz pat 10x. (skat Tātad ja vienā dienā visi grib izņemt savu naudu banka jutīsies, maigi izsakoties, ne visai labi.

Kokrūpniecība, kā viena no lielākajām nozarēm Latvijā, tradicionāli viena no pirmajām izjūt ekonomikas svārstības – būvniecība, apdare, mājokļu iekārtošana izdzīvošanas apstākļos ģimenēm nav primārā līdzekļu ieguldīšanas izvēle, līdz ar to labāk sokas uzņēmumiem, kas ražo un piedāvā pirmās nepieciešamības preces un produktus – pārtiku, higiēnas preces utml., šeit piederas arī enerģētiskā koksne, it īpaši gada vēsajā periodā.

Ieskats vēsturē 2007.-2010. gada pasaules finanšu krīzē

Toreiz viens no svarīgākajiem iemesliem bija tā dēvētie “spekulatīvie burbuļi” nekustamā īpašuma tirgū.  Brīdinājuma zīmēs gaisā jau virmoja kopš 2006. gada ASV, bet reālu krīzi iezīmēja bankas Lehman Brothers, kas bija viena no lielākajām ASV investīciju bankām, krišana. Tam sekas bija strauja akciju cenu krišanās, finansiāli zaudējumi un globālo kredītu problēmas. Eirozonas valstis nonāca parādu krīzē 2010.-2011. gadā (ar riska dēļ samazinātiem kredītreitingiem un līdz ar to paaugstinātām aizdevumu procentu likmēm).

Arī Latvija izjuta gana iespaidīgas sekas un, kā atceramies, valdība toreiz izlēma glābt krīzē nonākušo skandināvu Swedbank (līdz 2008.gadam Hansabanka), kam bija saistība ar Lehman Brothers un kam draudēja kritiens. Valdība lēma, ka tādējādi novērsīs smagākas ciešanas Latvijas kredītņēmējiem.  Latvija krīzi īpaši izjuta 2008. gada septembrī.  Gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP bija samazinājies par 0,2%, bet pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis par 0,3%. Strauji saruka nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus.

Bet, pēc smaga kritiena un pārmaiņām, sākot ar 2009. gadu, finanšu tirgi jau sāka atgūties – izdzīvojušie varēja atviegloti uzelpot.

Šobrīd pasaulē un Latvijā situācija ir citādāka. Apstākļi ir mainījušies. Taču krīžu cikliskumu neviens neuzņemas apstrīdēt.

Par krīzes samilšanu 2023. gadā

Parasti ir tā. Bankas aizņemas naudu pie naudas ražotāja – ASV Centrālās bankas –  uz izdevīgiem nosacījumiem savām tālākām finanšu darbībām. Taču negaidītas izmaiņas ietekmē šo it kā drošo ienesīgumu.

Runājot par Silicon Valley Bank – kā rāda pašreizējā finanšu situācija, Silicon Valley Bank (kas bāzēta Santaklārā, Kalifornijā) nesen piedzīvoja lielāko zaudējumu kopš 2008. gada.

Īsumā, kas par to būtu jāzina: Silicon Valley Bank nav lielākā banka ASV. Par to lielākas ir GP Morgan ar 3,5 triljoniem aktīvu, Bank of Amerika ar 3 triljoniem aktīvu un vēl 13 bankas.  Silicon Valley Bank ieņem apmēram 16. vietu.

Silicon Valley Bank bizness bija strukturēts aptuveni šādi: no 200 miljardiem aktīvu savs kapitāls aptuveni 80 miljardi. Izskatās respektabla un droša banka, kas no federālo rezervju sistēmas aizņemas naudu par 0%-0,5 %, tālāk šo naudu ieguldot ASV obligācijās par 1,5 % ilgtermiņā. Tas no aizdotajiem 120 miljardiem ģenerē aptuveni 1,8 miljardus USD gadā. Pārējo naudu banka aizdod par aptuveni 2,5 % gadā. Vidējā peļņa ir aptuveni 2 miljardi gadā, kas ir labs peļņas rādītājs. Būdama labi pelnoša banka, tā iegulda dažādu tehnoloģisko kompāniju finansēšanai. Šķiet, drošs un ideāls bizness… Kā tā nonāca līdz bankrotam?

Jāpiebilst, ka obligācija ir parāda vērtspapīrs. Aizņēmēji emitē obligācijas, lai piesaistītu naudu no investoriem, kuri vēlas viņiem aizdot naudu uz noteiktu laiku. Pērkot obligāciju, jūs aizdodat emitentam, kas var būt valdība, pašvaldība vai korporācija. Līdz ar to, kad jūs pērkat ASV krājobligācijas, jūs aizdodat naudu ASV valdībai. Savukārt valdība piekrīt tik daudz naudas atmaksāt vēlāk – plus vēl procentu naudu. Aizdevuma procenti Amerikas Savienoto Valstu valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums ir 3,438%. 10 gadu pret 2 gadu obligāciju starpība ir -40,8 bp. Ilgtermiņa un īstermiņa termiņos ienesīguma līkne ir apgriezta. Centrālās bankas likme ir 4,75% (pēdējā modifikācija 2023. gada februārī).

Mēs sagaidām, ka 10 gadu ASV Valsts kases ienesīgums pieaugs 2022. gadā un būs no 1,5% līdz 2% gada beigās.

Problēmas sākas ar to brīdi, kad ASV Federālā rezervju sistēma nolemj paaugstināt bāzes likmi līdz 3,4 % un augstāk. Šo problēmu vajadzētu pamanīt riska menedžmenta vadītājam. Kā liecina pieejamā informācija, bez tā banka bija nolēmusi iztikt – Silīcija ielejas bankai 8 mēnešus nebija oficiāla riska direktora, kamēr riska kapitāla tirgus pieauga. Nav skaidrs, kā banka pārvaldīja riskus starpposmā no viena CRO aiziešanas līdz cita CRO iecelšanai, turklāt skaidrojumu tam nesniedz. Līdz 2022. gada janvārim galvenā riska menedžera pienākumus pildīja sieviete vārdā Kima Olsosone (Kim Olson), kura pirms tam ieņēma augstāko riska pārvaldības amatu Deutsche Bank. 2017. gadā Deutsche Bank bija spiesta maksāt milzīgu 7,2 miljardu dolāru sodu pēc tam, kad tika atzīta vaina melošanā investoriem par hipotēku nodrošinātajiem vērtspapīriem, kuru sabrukums bija galvenais faktors mājokļu tirgus sabrukumam finanšu krīzes laikā.

Sabiedrības aci piesaistījuši vēl pāris interesantu faktu, kas liek uzdod jautājumu – kāpēc banka šādi rīkojusies un vai iespējams, ka notikušais ir bijis plānots? Par vienu no bankas vadītājiem tika iecelts profesionāls kredītu menedžeris bez pieredzes vadīt lielu struktūru, Gregs Bekers (Greg Becker). Vēl nedēļu pirms bankrota viņš apgalvo, ka ar banku viss kartība, kamēr pats pārdod savas bankas akcijas par krietnu summu 3 miljoniem ASV dolāru.  Savukārt otrs bankas vadītājs – Džozefs Džentls ( Joseph (Joe) Gentile) – ir ar pieredzi iepriekšējā krīzē sabrukušo Lehmann Brothers bankas vadībā līdz kritiskajam 2008. gadam. Toreiz tā bija banku reitingā numur 4., un tās aktīvi tobrīd sasniedza ap 600 miljardu dolāru. Varētu domāt, ka Džentls ir pieredzējis vadītājs, it īpaši krīzēs.

Jautājums arī – kāpēc šoreiz ar Silīcija ielejas banku nekādas problēmas, ne arī draudus neredzēja ne banku reitingu organizācijas, ne auditoru firmas, kas vēl 2023. gada sākumā Silicon Valley Bank (SVB) piešķīra reitingu BBB. Vērtēšanas sistēmā izmanto burtu skalu no A+ līdz F. Atzīmes atspoguļo BBB pārliecības pakāpi, ka uzņēmums darbojas godprātīgi un atrisinās klientu pieteiktās bažas. BBB vērtējumu kritēriji ir izskaidroti tās vērtējumu pārskata lapā.

Interesanti, varbūt jāgaida, ka par šiem apstākļiem Holivuda uzņems jaunu filmu, līdzīgu oskarotajai “Riska robežai” (“Margin Call”) par 2008. gada banku un akciju tirgus krišanu, kas uz ekrāniem parādījās 2011. gadā  ? Iesakām noskatīties!

Problēmas sākas arī citām bankām – ASV banku krīzes vilnis sasniedz Eiropu

Šveices Centrālā banka bija spiesta iejaukties un noturēja Credit Suisse ar nebijušu kredītlīniju 54 miljardu ASV dolāru apmērā. Taču bankas liktenis karājas mata galā, jo vecās problēmas nav zudušas un tās ātri neatrisināsies. Klienti jau vairākus mēnešus turpina pamest Credit Suisse. Tāpēc var teikt, ka Šveices banku skāra pirmais amerikāņu mini-vētras vilnis banku sistēmā, kas sasniedza Eiropu. Taču pirmdien (19.martā) uz vakara pusi jau parādījās ziņas, ka par 3,23 miljardiem dolāru šo banku pārņem Šveices otrā lielākā banka UBS. Darījumu paredzēts noslēgt līdz gada beigām.

Pērn Nobela prēmiju ekonomikā saņēma zinātnieki, kuri pierādīja, cik bankām ir izšķiroša nozīme mūsdienu ekonomikas funkcionēšanā, un uzticības zaudēšana bankām un noguldītāju reidi vieglu slimību var pārvērst dziļā depresijā. Jādomā, ka Nobela prēmijas laureāti un viņu pētījums palīdzēs nenonākt šajā dziļajā depresijā. Eksperti lēš, ka šoreiz banku krīze varētu būt savādāka nekā 2008. gadā, kad bankas zaudēja naudu riskantas hipotekārās kreditēšanas dēļ.

Turcijā dzimušais atzītais amerikāņu-irāņu ekonomists Nurels Rubini paredz ilgstošu inflāciju – karu, robotu revolūcijas un daudzu kataklizmu dēļ, kas ietekmē un turpinās ietekmēt globālo ekonomiku.  2022. gadā inflācija strauji pieauga gan attīstītajās ekonomikās, gan jaunattīstības tirgos. Strukturālās tendences liecina, ka problēma drīzāk būs sekulāra, nevis pārejoša.

Recesijas apstākļos tirgus riskiem pievienosies kredītrisks, kā tas bija iepriekšējās krīzēs, ļoti iespējams, ka daudzi cilvēki, bankas, uzņēmumi bankrotēs – šādus uzskatus Rubini pauda BBC World Service Newshour.

Viņš atzīst, ka kopumā bankām tagad ir vairāk kapitāla un vairāk likviditātes. Pēc viņa teiktā, amerikāņu banku bilancē “papīra bedre”, kāda bija tā, kas noveda pie SVB sabrukuma pēc obligāciju cenu kraha, ir 620 miljardi dolāru, taču to kapitāls ir daudz lielāks. Eiropā situācija ir līdzīga.

Centrālās bankas paaugstina procentu likmes, nepieļaujot inflācijas raisītus zaudējumus

Kā liecina šīs nedēļas notikumi, banku problēmas abās Atlantijas okeāna pusēs, lai arī lielākās pēdējo pusotru gadu desmitu laikā, nav mazinājušas centrālo banku vēlmi par katru cenu panākt inflācijas atmaksāšanos. Eiropas Centrālā banka ceturtdien paaugstināja likmi, neskatoties uz aicinājumiem to nedarīt un nepatīkamo vēsturisko precedentu. 2011. gadā ECB rīkojās tāpat, neskatoties uz pieaugošo parādu krīzi Eiropā, kas to pasliktināja, un nācās nekavējoties labot kļūdu.

Ja likmes netiks paaugstinātas, būs inflācija. Ja likmes turpinās pieaugt, tiks apdraudēta finanšu stabilitāte. Šī dilemma vienā vai otrā veidā novedīs pie smagas piezemēšanās reālajā ekonomikā un/vai finanšu tirgos.

Ar diviem piemēriem paskatīsimies, kā šie notikumi var ietekmēt Latvijas mežu nozarē strādājošos

Pirmais scenārijs ar salīdzinoši mazu risku. Kokapstrādes vai mežistrādes uzņēmuma vadītājs Jānis, kas nodarbojas ar eksportu, ir noķēris momentu, kad no 2020. gada līdz 2022. gada beigām Latvijas izejmateriālu / koksnes/ cenas cēlās lēnāk, nekā auga eksporta cenas. Peļņa ir bijusi neraksturīgi augsta, līdz pat 100 EUR/m3 no konstrukcijas materiāla vai 50 EUR/m3 no apaļkoka. No savas labās pelņas ir labi dzīvojis, iegādājies vēl īpašumus un jaunu auto. 2023. gada sākumā ir sapratis, ka cenas tirgū ir kritušās un nolēmis slēgt uzņēmumu līdz iespējamiem labākiem laikiem. Atlaiž strādniekus. Iespējams, dodas strādāt uz ārzemēm, kur labi speciālisti ir gaidīti un viņu darbs labi apmaksāts. Dzīvo pieticīgi un ilgojas pēc Latvijas.

Otrais scenārijs – riskantais stāsts. Izejas dati līdzīgi. Kokapstrādes vai mežistrādes uzņēmuma vadītājs Jānis, kas nodarbojas ar eksportu, ir noķēris momentu, kad no 2020. gada līdz 2022 gada beigām Latvijas izejmateriālu / koksnes/ cenas cēlās lēnāk, nekā auga eksporta cenas. Peļņa ir bijusi neraksturīgi augsta, līdz pat 100 EUR/m3 no konstrukcijas materiāla vai 50 EUR/m3 no apaļkoka. Uzticoties banku ekspertu prognozēm, kas vēsta, ka gads būs grūts, bet ne kritisks, ir aizņēmies naudu uzņēmuma paplašināšanai. Realizācijas apjomi krītas, jo būvniecība Eiropā un Amerikā samazinās, arī jo inflācija ir augsta.  Kredītņēmējiem tiek paaugstināta kredītlikme, iedzīvotājiem (darbiniekiem) kredītu summas pieaug, patēriņš citām precēm līdz ar to mazinās. Kā redzam, tad algas vidēji šajos augstas inflacijas gados nav augušas (izņemot valsts vadošos amatos). Slēgt uzņēmumu nevar, jo tad banka atprasīs aizdevumu. Var cerēt, ka, ņemot vērā apstākļus, iedos kredīt brīvdienas. Taču visticamāk Banka mēģinās paaugstināt kredīta likmi, jo Eiribor un Rigibor ceļas. Jāatlaiž daļa darbinieku, lai optimzētu izmaksas.

Kas notiek tālāk? Jaunā ģimene, kas strādā meža nozarē, saņem, teiksim, 1500 EUR katrs uz rokas. Vīrs mežistrādes meistars, sieva grāmatvede šajā uzņēmumā. Viņiem ir divi bērni. Tātad ģimenes budžets ir 3000 EUR. Kredītā dzīvoklis par 100 000 EUR. Brauc ar astoņus līdz desmit gadu vecu automašīnu, kas nepieciešama, lai nokļūtu darbā.

Laimējies tiem, kam ir vecāki, kuri 1980. gados nodarbojās, piemēram, ar ar tulpju biznesu un nesamaksāja pelņas nodokli un sociālos nodokļus, ir paguvuši nodrošināt savus bērnus ar īpašumiem, kur dzīvot. Liela daļa dzīvo atgūtos dzimtas īpašumos. Taču mūsu piemērā ir jaunie speciālisti no tādu vecāku ģimenēm, kuri nav bērnus ar īpašumiem nodrošinājuši.

Ja inflācija ir 20%, tad tas nozīmē, ka, nepieaugot algai, jaunie speciālisti kļūst par 20% mazāk maksātspējīgi kopumā. Tātad, ja dzīvokļa kredīts ir ņemts piemēram 2020 gada 1 . janvārī, tad kopš tā laika viņu ienākumu vērtība ir sarukusi par 20 % .

Banka, izsniedzot kredītu, ir rēķinājusi, ka šie kopīgie 3000 EUR ģimenes ienākumi nosedz katram ģimenes loceklim izdzīvošanai nepieciešamo minimumu 500 EUR apmērā – tas uz ģimeni būtu 2000 EUR. Banka var neņemt vērā, ka ģimenes rīcībā ir arī automašīna, kas mēnesī patērēs ap 300-500 EUR (plus apdrošināšana un ceļa nodoklis). Tātad 2020 gada 1. janvārī ģimene varēja ap 1000 EUR atvēlēt, lai segtu dzīvokļa kredīta maksājumu bankai, teiksim, ap 300 līdz 500 EUR mēnesī, kā arī nomaksāt komunālos maksājumus.

2023. gada sākumā ģimenes ienākumu summa ir tā pati, taču vērtība jau ir krietni sarukusi – pārtikas un ikdienas patēriņa preču cenas nežēlīgi kāpušas, tāpat arī komunālie maksājumi pieauguši. Pērk lētākās akcijas preces un ekonomē naudu, kur vien iespējams.

Tajā pašā laikā bankai, kas izsniegusi kredītu, šajos apstākļos būtu jāpārskata kredīta līgumi, lai būtu godīga pret sevi un investoriem. Iespējams, pēdējo gadu lielā peļņa segs šī laika zaudējumus. Kā regulējošs pasākums vēl tiek izskatīta arī  iespēja uzlikt peļņas nodokli bankām, ņemot vērā, ka tām arī ir bijuši “treknie gadi” un peļņa, ar kuru varētu pārdzīvot grūtos laikus. Taču šai idejai ir daudz pretinieku. Kāda būs banku un valdību stratēģija krīzes pārvarēšanai, rādīs laiks. Taču gribētos cerēt, ka godprātīgie kredītņēmēji netiks pakļauti nelaimēm, no kā varētu viņus pasargāt.

Abos piemēros ģimenes tēriņi ir sarukuši, valsts ekonomikā nauda ieplūst minimāli, ekonomika, kā saka, atdziest. Līdz ar pirktspējas mazināšanos atdzisusī ekonomika krīzi padziļina un paplašina, iespējams, šeit meklējms arī “piena krīzes”

Jautājumi, par ko turpinām domāt:

• Cik meža nozare ir gatava finanšu un ekonomikas krīzei?
• Vai spēsim nezaudēt specialistus un uzņēmums jaunajā recesijas posmā?
• Kā jums šķiet, vai Latvija ir gatava glābt atkal bankas, kā tas notika 2008.gadā? Cik liels tam budžets tam atradīsies? Vai Latvija spēs palīdzēt bankām, līdzīgi kā Credit Suise gadījumā?
• Kā tas ietekmēs veselības budžetu un izglītības finansējumu?
• Kā finanšu krīze ietekmēs pensiju fondu, ko Latvijas banka ir ieguldījusi drošās ārzemju akcijās?
• Kāpēc Latvija iegulda pensiju fondu ārvalstu vērtspapīros, nevis Latvijā mežos, kā to dara skandināvi?

Kas ir briesmīgākais, kas var notikt finanšu krīzē? Samazinās vispārējā labklājība, palielinās nevienlīdzība – bagātie ar ieguldījumu iespējām pārdzīvos ar uzviju, nabagie grims vēl lielākā nabadzībā.  Gaidīsim valdību lēmumus un banku stratēģijas, un to, vai Nobela prēmijas laureāti ar savu pētījumu un 1930. gada ASV finanšu krīzes mācībām, kas norāda uz banku īpašo, sargājamo lomu, mūs patiešām izglābs.

Sagatavots pēc publiski pieejamas informācijas 

Foto: micheile henderson on Unsplash
;  Christine Roy on Unsplash