Igaunijas muita pievērš pastiprinātu uzmanību koksnes kravām no valstīm, kas agrāk šādu preču grupu nav importējušas, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Uzbekistāna
Pēc sankciju pret Krieviju stāšanās spēkā Igaunija sāka aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās mežu acīmredzot nemaz nav, līdz ar to Krievijas mežsaimniecības produkcija Igaunijā nonāk caur citām valstīm, vēsta Igaunijas laikraksts “Postimees”, atsaucoties uz GWMI.
Igaunijas Mežsaimniecības un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija stāstīja, ka, lai gan sankciju dēļ Krievijas saplāksnis vairs nav tirgū, nelegālie Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonākot pēc vienkāršas shēmas – dokumentos pie izcelsmes norādot trešo valsti.
Nodokļu un muitas departamenta Muitas departamenta vadītājs Valērijs Rauams pastāstīja, ka pērn Igaunija lielos daudzumos importējusi HS koda 44 veida preces, kas sastāv no kokmateriāliem, koka izstrādājumiem un kokoglēm. “[Pērn] pirmajos septiņos mēnešos tika importēti vairāk nekā 90% no koksnes kopējā importa, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kuras nāca vairāk nekā 80% koksnes. Koksni importēja vēl no 52 citām valstīm, tostarp no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV,” sacīja Rauams, skaidrojot, kā pēc starptautisko sankciju ieviešanas krasi saruka koksnes imports.
Igaunijas kokmateriālu importa statistikā Krievijas un Baltkrievijas importu sāka aizstāt ar citām valstīm. Imports visvairāk pieaudzis no Norvēģijas, Ukrainas un Vjetnamas, koksni Igaunijā ieved arī no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Piemēram, šā gada martā importa apjoms no Ķīnas bijis lielāks nekā viss pārējais importētais kopā.
Vienlaikus koksnes eksportu uz Igauniju sākušas valstis, kuras iepriekš šādu preču grupu nav piedāvājušas. Piemēram, 2023. gadā kā izcelsmes valstis tika pievienoti Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Uzbekistāna. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem AAE meži klāj vien 4,5% no valsts teritorijas.
Ir pieaudzis koksnes imports no Kazahstānas un Kirgizstānas. Lai pārliecinātos, ka attiecībā uz izcelsmes valstīm nav krāpšanās un preces patiešām nāk no deklarētajām valstīm, pēc preču ierašanās tiek veiktas muitas pārbaudes un preces atbilstība deklarētajam. Atsevišķi pārkāpumi attiecībā uz preču izcelsmi un preču kodu viltošanu esot konstatēti. Taču vairākos gadījumos saņemti apliecinājumi no preces izcelsmes valsts, ka izcelsme ir pareiza un preces patiešām izvestas no šīs valsts. Muitas pārstāvis atzina, ka koksnes sūtījumus pārbauda ne vien no Kazahstānas, bet arī no Kirgizstānas. Igaunija pārsvarā saņem malku, tai skaitā skaidu granulas, neapstrādātu koksni, proti, zāģbaļķus, skaidu un skaidu plātnes un zāģmateriālus, norādīja Igaunijas muitas pārstāvis.
Avots: GWMI
