ES Atmežošanas regulas (EUDR) “uzlabojumi”: atvieglotas procedūras vai nekā jauna?

Gada beigās (2025) spēkā jāstājas ES pretrunīgi vērtētajai Atmežošanas regulai, kas aizkavējusies par gadu. Zinātāji, kas rūpīgi seko līdzi informācijai, pamanījuši – lai gan pārskatīšanas un vadlīniju atjauninājumi ir bijuši daudzi un Eiropas Komisija publicējusi jaunu dokumenta versiju, tomēr nekā īsteni jauna tajā neesot. Ja nu vienīgi kādas niecīgas nianses, tādas kā “nenozīmīga riska” precizējošs definējums, formatējuma izmaiņas un izcēlumi.

Eiropas lēmēji gan bija solījušies atvieglot procedūras un padarīt tās vienkāršākas un skaidrākas. Tostarp adiministratīvo slogu samazināt par 30% (nezin gan, kā to aprēķina – pēc laika, darbībām vai izmaksām, vai dokumentu tekstuālā apjoma?). Viņi paši uzskata, ka atvieglojošie jauninājumi regulas piemērošanai ir tādi, kā uzskaitīti tālāk.

Uzmanība šim jaunumam jāpievērš visiem uzņēmumiem un investoriem, kas darbojas tādās nozarēs kā lauksaimniecība, pārtika, patēriņa preces, loģistika, kokmateriāli un piegādes ķēdes.

• • • Ar dokumenta jaunāko versiju var iepazīties šeit (angliski)
    • ES Atmežošanas regula (EUDR) latviski

Grupas iesniegumi un gada pārskati

• Lielie uzņēmumi varēs atkārtoti izmantot esošos Due Diligence paziņojumus (DDS), reimportējot preces, kas jau ir laistas ES tirgū.
• Pilnvarotie pārstāvji var iesniegt DDS uzņēmumu grupas dalībniekiem.
• Tagad ir atļauta ikgadējā DDS iesniegšana, kas attiecas uz partijām, kas vēl nav novāktas vai ražotas.
• Lielie pakārtotie uzņēmumi var izmantot atsauces numurus no savu piegādātāju DDS, nevis atkārtoti veikt pilnu uzticamības pārbaudi.

Precizēti darbības jomas izņēmumi

• Atkritumi, lietotas preces, produktu paraugi un piederumu materiāli nav iekļauti.
• Iepakojums tiks ņemts vētā tikai tad, ja to pārdod kā atsevišķu produktu.
• Ekspeditori, muitas aģenti un citi starpnieki, kas nav īpašnieki, nav atbildīgi, ja vien viņi paši nelaiž produktus tirgū.

Ģeolokācijas dati

Tagad esot lielāka skaidrība par to, kā ģeogrāfiskās atrašanās vietas informācija tiek kopīgota piegādes ķēdēs ES informācijas sistēmā. Tātad, tehnisks risinājums.

Rezolūcija un iebildumi no zema riska atmežošanas valstīm

Kādi jautājumi vēl paliek apspriešanai? Valstu salīdzinošās novērtēšanas sistēma, kas klasificē izcelsmes valstis pēc mežu izciršanas riska, joprojām ir un paliek pretrunīga. Eiropas Parlaments jūlijā pieņēma rezolūciju ar aicinājumu to pārskatīt, atsaucoties uz novecojušiem datiem, reģionālās diferenciācijas trūkumu un neprecīzu metodoloģiju. Rezolūcija gan nav juridiski saistoša, taču liecina par politiskām domstarpībām. Vairākas dalībvalstis, tostarp Austrija, Itālija, Somija un citas, ir iebildušas, ka pašreizējie noteikumi ir pārāk apgrūtinoši zema riska valstīm un lauksaimniekiem.

Turklāt rudenī var parādīties vēl citas izmaiņas saistībā ar jauno tiesību aktu kopumu “Omnibuss” , ar ko iecerēta uzņēmējdarbības vides vienkāršošana un birokrātijas mazināšana par 25%, tostarp attiecībā arī uz tā dēvētās ilgtspējas ziņojumu sniegšanu. Ar to var iepazīties šeit.

Lai gan ir vērojami procedūru vienkāršošanas centieni, nekas neliecina, ka prasības uz izsekojamību un dokumentēšanu varētu tikt mazinātas. Daudzi lielie uzņēmumi jau ir ieguldījuši savu produktu izsekojamībā – tādējādi kā pirmrindnieki reputācijā un ilgtspējas nodrošināšanā cerēdami gūt konkurētspējas priekšrocības. EUDR ieviešana viņu veiktspējai nāks tikai par labu, salīdzinot ar tiem, kas ir šī ceļa pašā sākumā.

Kas īsti ir EUDR jeb Atmežošanas regula un ko tā paredz?

Kā liecina informācija Latvijas Zemkopības ministrijas mājaslapā, Atmežošanas regula jeb EUDR (saīsinājums no angļu valodas – European Union Deforestation Regulation) paredz noteikumus par konkrētu pirmpreču (izejmateriālu) un izstrādājumu izsekojamības dokumentēšanu. Tās mērķis esot samazināt tādu preču un produktu nonākšanu ES tirgū (gan ES ražotu, gan importētu, gan eksportējamu), kas izraisa atmežošanu un mežu degradāciju pasaulē, tas ir, globāli.

Regula paredz noteikt preču un produktu ražošanas (audzēšanas) izsekojamību, lai pārliecinātos, ka tie neapdraud mežus – ka tas ir labs un “neatmežojošs” produkts ne vien ES, ne arī trešajās valstīs.  Tāpēc tiks ieviestas pārbaudes un procedūras.

Produkts skaitīsies “neatmežojošs”, ja tā ražošana (liellopiem – audzēšana, kā arī barības ieguve) būs notikusi zemē, kas nav bijis mežs līdz 2020. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma mežam atņemtās zemes lauksaimniecības vajadzībām netiks uzskatītas par “labām”. Tirgus dalībniekiem (importētājiem, eksportētājiem, pārstrādātājiem, ražotājiem) būs jāpierāda produktu izcelsme un izsekojamība līdz pat zemes nogabalam, no kura tās nāk.

Regulas 1. pielikumā Eiropas Komisija, balstoties uz izvērtētiem priekšstatiem par to, kas visvairāk globāli atmežo un degradē mežus, sniedz preču un produktu sarakstu, uz kuriem attieksies noteikumi. Šīs preces) ir – liellopi (!), kakao, kafija, palmu eļļa, kaučuks, soja un koksne (!), kā arī tām iegūtie produkti – āda, konfektes, iepakojumi, mēbeles utt. Noteikumi attieksies arī uz piegāžu ķēžu un loģistikas uzņēmumiem.

Mums Latvijā, tātad, no pirmpreču saraksta kā ražotājiem interesē lopi un koksne, kā arī preces un izstrādājumi no augstāk minētajām izejvielām. Pircēji varēs justies labāk, zinādami, ka viņu kafija vai kakao, mēbeles vai ādas soma, lai arī samaksa dārgāka (pārbaudes, kas attīra pircēja sirdsapziņu, ierēdņiem nebūs brīvprātīgais darbs), būs “laba”.  Jaunā regula neattieksies uz precēm un produktiem, kas ražoti pirms regulas ieviešanas (koksnes produkti, uz kuriem attiecas EUTR (ES kokmateriālu regula), būs izņēmums) un izstrādājumiem, kas pilnībā izgatavoti no materiāla, kas iegūts  produkta dzīves ciklam beidzoties un citādi nonāktu atkritumos.

Saraksta preču ražotājiem, pārdevējiem eksportētājiem un importētājiem būs jāveic “pienācīga pārbaude” (angļu val.– due dilligence) – jāsavāc informācija, dati un dokumenti, jāizstrādā iekšējās dokumentācijas procedūras. Iegādājoties augstāk minētās pirmpreces (izejvielas) vai izstrādājumus ar mērķi pārdot (t.sk. importēt ES vai eksportēt no ES), apstrādāt vai izmantot cita izstrādājuma ražošanā (piemēram, kakao masu šokolādes konfekšu ražošanā), uzņēmumiem būs jāizseko, lai par attiecīgo produktu ir iesniegts tā dēvētais “pietiekamas pārbaudes paziņojums” jeb PPP (angļu valodā – Due Dilligence Statement, DDS). Šis paziņojums komersantam, kas pirmoreiz laiž tirgū attiecīgo produktu, būs jāiesniedz ES informācijas sistēmā, norādot produktā ietverto pirmpreču izsekojamību līdz zemes gabalam, kur tās ražotas vai ievāktas – ar precīzām ģeogrāfiskām koordinātām. ES informācijas sistēma piešķirs references numuru, kas jānodod tālāk attiecīgā produkta piegādes ķēdē – lai  jebkurā brīdī ikviens varētu pārliecināties par produkta izcelsmi. Par saražoto produkciju, to laižot tirgū, uzņēmumam būs sistēmā jāiegūst references numurs un jānorāda ģeogrāfiskie dati vai atsauce uz iepriekš izsniegtu references numuru.

Atmežošanas regulu vidējiem un lieliem uzņēmumiem sāks piemērot 2025. gada 30. decembrī, bet mikro un maziem uzņēmumiem vēl pēc pusgada – no 2026. gada 30. jūnija.

Atmežošanas regula noteic, ka uzņēmumu kategorijas tiek vērtētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK 3. pantā dotajām uzņēmumu kategoriju definīcijām. Lūdzu! Ja ir vēlme, informāciju atrast var vienmēr – atliek tikai pamaldīties regulu un direktīvu labirintos. 😀

ES gribēja šo regulu ieviest gadu agrāk, bet atlika pēc dalībvalstu un arī trešo valstu aicinājuma, lai pagūtu sastrādāt vajadzīgos tiesību aktus un  IT risinājumu, kā arī – dotu laiku uzņēmējiem sagatavoties.

• Par EUDR jau rakstījām iepriekš, skat. šeit.

Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Pēc VMD datiem vairāk nekā puse jeb ir 52% valsts teritorijas tiek pieskaitīti mežam. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija ir  mežu bagāta valsts, tātad, tainevajadzētu būt “augsta riska atmežošanas valstij”, un tajā drīzāk sarūk un aizaug lauksaimniecībā izmantojamās. Latvijas laukus pārņem meži, kas salīdzinājumā ar Latvijas pirmās neatkarības gadiem (1920tajos, kad katrā mājā bija malkas krāsnis siltuma ieguvei un malka bija nepieciešama ikvienā mājsaimniecībā, meži aizņema apmēram 23% teritorijas) ir vairāk nekā par pusi pieauguši.

• Lai gan regulas apspriešana ir noslēgusies, atsauksmes, kritiku un ierosinājums par šo regulu var palasīt šeit Tajos uzsvērti rosinājumi samazināt sarežģītību, reaģēt uz ieinteresēto personu bažām un precizēt, kā uzņēmumi var pierādīt, ka viņu produkti ir bez mežu izciršanas.

Foto: Kampus Production, pexels.com ;

Foto: Nataliya Vaitkevich, pexels.com

Foto (galvenā): Juan Felipe Ramírez, Pexels.com

Avoti: eur-lex.europa.eu ; ec.europa.eu; nadar.earth; fouronefour.io; zm.gov.lv ;fouronefour.io/blog-posts; vmd.gov.lv