Eiropā saplākšņa ražošanā aizliegto Krievijas bērzu sāk aizstāt Amerikas kļavas, papeles un eikalipts
Bērza saplākšņa deficīts Eiropā Ukrainas konflikta dēļ ir pavēris durvis alternatīvam produktam, norāda saplākšņa Spānijas ražotājs “Garnica”. Tas ir viens no vadošajiem saplākšņa ražotājiem Eiropā ar aptuveno apgrozījumu 350 miljonu eiro apmērā un septiņām ražotnēm, 1200 darbiniekiem Spānijas piecās rūpnīcās un divos birojos (Logrono un Madridē),, kā arī divās ražotnēs Francijā. “Garnica” zāģētavas atrodas piecos lielākajos Eiropas papeļu audzēšanas vietās, līdz ar to nav brīnums, ka, meklējot risinājumus Krievijas bērzu trūkuma dēļ, uzmanības lokā ir tieši papeļu koksne.
Kā zināms, joprojām ir spēkā starptautiskās sankcijas pret Krieviju pēc iebrukuma Ukrainā, tāpēc ES un citās sabiedrotajās valstīs nevar ievest Krievijas vai Baltkrievijas koksni un tās izstrādājumus. Krievija bija viens no galvenajiem saplākšņa, galvenokārt bērza saplākšņa, piegādātājiem, kas pirmskara gados eksportēja uz ES vairāk nekā 1 miljonu m3 koksnes. Arī uz ASV Krievija eksportēja simtiem tūkstošu kubikmetru bērza saplākšņa. Starptautiskās kokmateriālu sertifikācijas institūcijas FSC un PEFC šobrīd atzīst koksni no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas konflikta zonām par “konfliktu kokmateriāliem”, kā rezultātā uz konflikta laiku sertifikācija tiek apturēta. Kad Krievijas bērza saplākšņa krājumi Eiropā saruka, nozares piegādātāji sākuši meklēti alternatīvas saplākšņa specifikācijas bērza slāņiem. “Garnica” ir nākusi klajā ar vēsti, ka tā ir nonākusi pie risinājuma – Eiropas papeļu, eikaliptu un priežu audzes, no kurām tā iegūst koksni, ļauj piedāvāt produktus, kas izgatavoti no dažādu sugu kombinācijām, ko var izmantot jebkuram lietojumam, tostarp apdarei, mēbelēm, celtniecībai, transportēšanai, iepakojumam, grīdas segumam un citiem lietojumiem. Tāpēc bērza saplākšņa pieprasījumu visiem lietojuma veidiem var nodrošināt ar šādiem alternatīviem produktiem.
Ārējai virsmai “Garnica” labprāt izmanto Ziemeļamerikas kļavu, kam ir silts tonis un kas krāsas un faktūras ziņā ļoti līdzinās bērzam – “kļava ir jaunais [saplākšņa] bērzs”, vēsta uzņēmums. Kļavai ir neapšaubāma izcelsme, tā 100% nāk no Ziemeļamerikas, ASV, Kanādas. Šajās teritorijās iegūtā koksne solās būt ar stabilu un uzticamu piegādi bez apjoma ierobežojumiem.
“Garnica” piedāvā arī alternatīvas citiem lietojumiem, piemēram, celtniecībai, transportēšanai un iepakojumam, piemēram, radiata priedes saplāksni no sertificētiem audzētājiem Spānijas ziemeļos apvienojumā ar eikalipta koksni un citus jaunumus.
“Garnica” plānos ir atvērt jaunu rūpnīcu Urugvajā, uzņēmuma pirmo rūpnīcu Amerikas kontinentā, kuras pēdējā posmā tiks ražoti gatavo saplākšņa paneļi. Rūpnīca atradīsies Treintaitresā, valsts ziemeļaustrumos. Šī rūpnīca nodrošinās kvalitatīvu darbvietu vairāk nekā 150 šā reģiona cilvēkiem, kas, iespējams, dos ieguldījumu reģiona attīstība. Turklāt tā atradīsies tuvāk jaunam saplākšņa ražošanā izmantojamam koksnes veidam – eucalyptus grandis, ko audzē vietējie FSC sertificētie kokaudzētāji. Paredzēts, ka būvniecība sāksies vasarā, un ražošana tiks uzsākta no 2024. gada.
Avots: Garnica, GWMI
Foto: Garnica.one
