Apskats: Vācijā koksnes tirgū krīze, kokzāģētavas nākotnē raugās bēdīgi; granulu cenas zemas

Koksnes cenas Vācijā oktobrī turpina būt zem spiediena. Vācijas kokrūpniecība iepērk ievērojami mazāku daudzumu. Līgumi bieži ir saistīti ar daudzumu, un jaunas cenas bieži tiek apspriestas pēc piegādes. Taču Vācijas kokzāģētavu krājumi pamazām izsīkst, un tirgus varētu stabilizēties. Būvniecības nozare piedzīvo ievērojamu pasūtījumu kritumu. Parasti tiek apstrādāts tikai esošais pasūtījumu uzkrājums. Jaunu pasūtījumu ir maz. Tā kā nav jūtamu impulsu no eksporta tirgiem, īpaši lielas Vācijas kokzāģētavas cieš no pārdošanas problēmām. Attiecīgi pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem ir zems. Savukārt priedes pārdošana iespējama tikai ar ievērojamām cenu koncesijām. Arī papīra, kartona un celulozes rūpniecību ietekmē pārdošanas apjoma kritums.

Ievērojamais zāģmateriālu realizācijas samazinājums un cenu samazinājumi pēdējos mēnešos ir gandrīz apstādinājuši koksnes ražošanu vairākos reģionos.

Daudzās Vācijas kokzāģētavās kokmateriālu krājumi ir manāmi samazinājušies. Tas varētu atdzīvināt pieprasījumu vismaz vidējā termiņā un novest pie stabilākām vai pat nedaudz stingrākām cenām. Lai gan pagaidām par to nekas neliecina.

Šobrīd Vācijas kokrūpniecība plāno zāģēšanas samazinājumus, reaģējot uz sarūkošo pieprasījumu no būvniecības nozares, liecina meža īpašnieku ziņojumi. Dažādos reģionos tiek ziņots par zāģēšanas jaudas samazināšanos par 20 līdz 30 procentiem.

Samazinoties pieprasījumam pēc skujkoku zāģmateriāliem un zāģēšanas apjoma samazināšanās, kā arī saistībā ar pieaugošo kaitēkļu invāziju un vētras postījumiem, apaļkoksnes cenas ir radījušas milzīgu spiedienu. Līgumi bieži vien ir saistīti ar daudzumu, un, tiklīdz līgumā noteiktie daudzumi tiek piegādāti, tiek apspriesti jauni līgumi un jaunas cenas, norāda meža īpašnieku asociācijas. Dažas Vācijas kokzāģētavas turpina piedāvāt jauktu cenu kaitēkļu inficētai/D/BC koksnei.

Cenu situācija zāģmateriālu tirgū ir ļoti neskaidra un atšķiras reģionāli. Bieži vien tiek norādītas tikai dienas cenas, norāda meža īpašnieki. Pārsvarā cenas egļu baļķiem kvalitātē 2b+ šobrīd tiek piedāvātas no 78 līdz 85 eiro/kubikmetrā, bet kaitēkļu invadētajai koksnei cenas svārstās no 50 līdz 65 eiro/kubikmetrā. Egles D-koksnei dažviet piedāvātā cena ir ap 50 līdz 55 eiro par kubikmetru. Tātad, egļu cenas cieš krahu, bet priežu tirdzniecība ir teju  apstājusies. Kvalitatīviem priedes baļķiem 2b+ dažas cenas svārstās no 50 līdz 65 eiro kubikmetrā. D-kvalitātēm dažviet cenas ir ap 50 eiro par kubikmetru. Priedes palešu koksnes cenas nesen tika nosauktas no 55 līdz 60 eiro par kubikmetru. Vācijas meža īpašnieki jau domā, ka egļu cenas ir sasniegušas zemāko punktu. Daudzās kokzāģētavās koksnes krājumi jau ir gandrīz tukši, līdz ar nedaudz pieaugošo pieprasījumu. Turpretim priedes koksnes pārdošana šobrīd ir apgrūtināta.

Arī papīra, kartona,un celulozes nozari ietekmē ievērojams ieņēmumu kritums un cenu spiediens. Papīra koksnes tirgus ir sarežģītā situācijā. Augstas enerģijas cenas, no vienas puses, un ievērojami samazināti daudzumi, no otras puses, samazina pārdošanas iespējas līdz ļoti zemam līmenim. Arī plātņu nozare piedzīvo zemu pieprasījumu un augstas enerģijas izmaksas, vienlaikus cenas ir kritušās.

Vācijas kokzāģētavas nākotnē raugās bēdīgi

Vācijas kokzāģētavas tuvākā pusgadā sagaida biznesa situācijas pasliktināšanos, ņemot vērā būvniecības pieprasījuma sarukumu, vājo patērētāju klimatu un arvien sarūkošo pasūtījumu apjomu. “Sausajam periodam” šobrīd zinātāji galu neredz.  Esošās situācijas novērtējums septembrī nedaudz uzlabojās līdz -22,2 punktiem (iepriekšējā mēnesī: -26,5 punkti). Tomēr perspektīvas nākamajiem 6 mēnešiem vēl vairāk slīd negatīvā zonā.

Atsevišķos ar būvniecību saistītos segmentos uzņēmēji savu biznesa situāciju tomēr vērtēja ar plus zīmi (ar būvniecību saistītās kokrūpniecības nozares (+7,4 punkti) un saliekamās koka būvniecības (+1,6 punkti)). Visvairāk par nākotni satraucas koksnes materiālu rūpniecība (-86 punkti), koksnes iepakošanas nozare (-76,7 punkti) un kokzāģētavu rūpniecība (-64 punkti).

Turpinās granulu cenu kritums

Lai gan apkures sezona jau sākusies, oktobrī granulu cenas Vācijā turpināja kristies, sasniedzot zemāko cenu līmeni kopš maija. Zinātāji min divus iemeslus: krītošās koksnes cenas un labais tirgus piedāvājums.

Apkure ar granulām šobrīd ir ievērojami lētāka, nekā apkure ar citu kurināmo vai gāzi, un pieprasījums pēc tām ir nemainīgi augsts. Salīdzinājumā ar pērno gadu, cenas ir samazinājušās uz pusi, tomēr jāšaubās, ka tās sasniegs iepriekšējo gada minimumu 324 eiro par tonnu.

Kā jau minēts, koksnes un koksnes blakusproduktu cenas šogad turpina kristies, un šis kritums visticamāk ietekmēs apkures granulu cenas un arī noturēs tās. Jāpiebilst, ka, pēc ekspertu aplēsēm, vietējie ražošanas apjomi stabili pārsniedz iekšzemes pieprasījumu.

Saskaņā ar datiem, Vācijā koksnes granulas oktobra sākumā maksāja aptuveni 346 eiro par tonnu. Tas ir par aptuveni 5 eiro mazāk nekā pāris nedēļas pirms tam, un par 15 eiro mazāk nekā pirms 4 nedēļām. Iepriekšējais cenu maksims tika novērots jūlija sākumā, kad granulu cenas uz īsu brīdi pārkāpa 400 eiro robežu. Līdzīgi zemas granulu cenas, par kurām klienti tās pirka, bija pieredzētas maija sākumā. Savukārt lētākais iepirkšanās laiks šogad bija aprīļa vidus, kad koksnes granulu vidējā iepirkuma cena bija 324 eiro par tonnu.

Fakts, ka granulu cenas nokritušās zem 350 eiro par tonnu, daudziem tirgus vērotājiem ir milzīgs pārsteigums. Piemēram, Hesē koksnes granulas maksā mazāk nekā 340 eiro, un arī Tīringenē un Bavārijā tās maksā mazāk par 345 eiro.

Atgādināsim, ka desmit gadus līdz 2021. gadam granulu cenas bija aptuveni 200 eiro par tonnu, un pat, ja tās tagad nesamazināsies līdz šim līmenim, granulas joprojām ir ļoti lētas salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem. Heizpellts24 eksperti ir aprēķinājuši, ka degvielas izmaksu priekšrocības salīdzinājumā ar kurināmo septembrī palielinājās līdz aptuveni pieciem centiem par kWh, pamatojoties uz cenām Vācijā. Dabasgāzei tas ir aptuveni 3,5 centi. Pēc ekspertu aprēķiniem, viens litrs apkures degvielas nodrošina apm. 10 kWh enerģijas, un viens kg kokskaidu granulu nodrošina apm. 5 kWh. Vienkāršāk sakot: divas tonnas granulu par šobrīd aptuveni 650 eiro aizvieto 1000 litrus kurināmā par šobrīd aptuveni 1150 eiro.

Taču jāatzīst, ka Vācijā enerģētiskās koksnes pieprasījums ir sezonai raksturīgā līmenī, piedāvājums, īpaši vietās, kur ir daudz bojātās koksnes, ir lielāks nekā parasti. Savukārt kvalitatīva, lietošanai gatava malka ir ļoti pieprasīta, un malkas cenas saglabājas samērā stabilas.

Sagatavots pēc GWMI materiāliem 

Foto: Anthony Beck, pexels