Pasaules tirgu pārskats īsumā: Vācija, Krievija, ASV, Ziemeļvalstis u.c
Globāki vājāki zāģmateriālu tirgi ir izraisījuši zemākas zāģbaļķu cenas visā pasaulē
Pasaulē zāģbaļķu cenu indekss (GSPI) šā gada otrajā kvartālā (2Q/23 samazinājies par 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un vinelaikus šis kritums bijis gandrīz par 10% mazāks salīdzinājumā ar 2. ceturksni/22, kad tas sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Lai gan lielākajā valstu daļā zāģbaļķu cenas ir samazinājušās, dažos reģionos, tostarp Ziemeļvalstīs un Latīņamerikā, pēdējā gada laikā baļķu cenas ir pieaugušas.
Pieprasījumus pēc neapstrādāta koka daudzos pasaules tirgos šogad ievērojami sarucis. Vislielākais samazinājums bija novērojams Ziemeļamerikā un Britu Kolumbijā, Kanādā (pat līdz -25% gada laikā). Tomēr, neraugoties uz to, šajā reģionā saglabājas augstas koksnes cenas.
Kokzāģētavas Somijā un Zviedrijā, kam šo divu gadu laikā bija jāpārorientējas uz Krievijas koksnes importa izslēgšanu, pieredzēja vietējo zāģbaļķu cenu pieaugumu par apmēram 10%. Baltijas jūras reģiona valstu tirgos pieauga konkurence uz vietējā izejmateriāla pieejamību. Zviedrijas zāģētavas importēja dārgākos Latvijas un Igaunijas kokus, un tiek ziņots, ka kopš 2022. gada importētā materiāla cenas pa gadu esot pieaugušas pat vairāk nekā uz pusi.
Krievijas zāģmateriālu eksporta cenas pērn gadā ievērojami kritušās
Krievija, kas bija pasaulē lielākā skujkoku zāģmateriālu eksportētāja vēl 2020. gadā un 2021. gadā, sākot ar 2022. gadu piedzīvojusi strauju sūtījumu apjomu samazināšanos Ukrainas kara un tā rezultātā noteikto sankciju dēļ. Krievijas meža produktus boikotē Eiropā, Ziemeļamerikā un galvenajos tirgos Āzijā. Eksporta apjomi ir samazinājušies no rekordaugsta līmeņa, kas pārsniedz 31 miljonus m3 2020. gadā līdz aptuveni 23 miljoniem m3 2022. gadā. Samazinājums turpinājās arī šogad, 2023. gadā, un tiek lēsts, ka sūtījumi sasniegs mazāk nekā 21 miljonu m3 gadam. Tiek ziņots, ka Krievija divu gadu laikā zaudējusi ap 25% eksporta tirgus apjoma. Koku eksports pārsvarā (85%) ir uz Ķīnu un NVS valstīm. Sarucis arī valsts iekšējais tirgus.
Zāģbaļķu eksports no Vācijas ir piedzīvojis dramatisku kritumu
Skujkoku zāģbaļķu eksports no Vācijas trīs gadu laikā krites apmēram uz pusi.
Pēc kukaiņu invāzijas Eiropas vidienē pirms pieciem gadiem, Vācijā un Čehijā tika iegūts ārkārtīgi liels koksnes daudzums, var teikt – piedzīvoja savu “pīķa stundu”, vienlaikus Polijā, Austrijā, Slovēnijā un Slovākijā tirgus bijis relatīvi stabils visu šo laiku. .
Vācija pēc kukaiņu invāzijas 2020. gadā eksportēja rekordlielu apjomu 12 miljonus m3 skujkoku baļķu. Ja līdz 2019. gadam tā bija zāģmateriālu importētājvalsts, tad pēdējos trīs gadus tā ir kļuvusi par koksnes eksportētājvalsti (lielākos apjomus sasniedzot tieši 2020. gadā).. Tomēr jāatzīst, ka šogad starptība starp eksportu un importu ar vien samazinās, un neto eksporta temps nu jau ir mazāks par diviem milj.3 2023. gadā.
Līdz ar to nav izslēgts, ka nākamgad Vācija no zāģmateriālu eksportājvalsts atkal kļūst par importētāju.
Avots: Wood Resources International
