Ziemeļvalstu koksnes uzņēmumiem rekordaugsti finanšu rādītāji, taču uzvaru nesvin – neskaidrā rudens gaidās
Ziemeļvalstu kokapstrādes nozarē augustā ziņots par rekordaugstiem finanšu rādītājiem, taču par to, kā tirgus attīstīsies rudenī – pagaidām skaidrības nav.
Raugoties uz Ziemeļvalstu uzņēmumu finanšu rādītājiem, redzam, ka 2022. gada pirmajā pusē pārdošanas apjomi un peļņa kopumā pieaugusi, un daži kokzāģētāji reģistrējuši savus visu laiku labākos rezultātus. Taču atzīmē pieprasījuma samazināšanos, problēmas, ko rada ar dārgākas enerģijas izmaksas, kā arī citus faktorus, kas nedod iemeslu kārtīgai svinēšanai.
Zviedrijas “Södra Group” šā gada 2.ceturksnī sasniedza visu laiku augstākos ceturkšņa ienākumus — pamatdarbības peļņa sasniedza 2,325 miljardus SEK jeb Zviedrijas kronu (2021. gada 2. ceturksnī bija 1,326 miljardi), savukārt neto apgrozījums bija 8,953 miljardi SEK (2021. gada 2. ceturksnī – 7,287 miljardi). Uzņēmuma peļņa koksnes izstrādājumu jomā šajā periodā bija 866 miljoni SEK (2021. gada 2. ceturksnī – 827 miljoni), un tas atspoguļo ilgstoši labvēlīgās zāģmateriālu cenas. Tomēr pieprasījums pēc zāģmateriāliem otrajā ceturksnī ir samazinājies. Tirgus nenoteiktību palielina globālie satricinājumi un negatīvā ekonomikas izaugsme.
Somijā bāzētais uzņēmums UPM arī ziņo, ka ir sasniedzis rekordaugstus 2. ceturkšņa finanšu rezultātus, un paredzams, ka 2022. gadā sasniegs rekordlielu gada peļņu. Otrā ceturkšņa pārdošanas apjomi pieauguši par 7% līdz 2,562 miljardiem eiro (2021. gada 2. ceturksnī – 2,384 miljardi eiro), savukārt salīdzināmā EBIT (ieņēmumi pirms procentiem un nodokļiem) pieauguši par 26% līdz 387 miljoniem eiro. Pārdošanas cenas pieaugušas visās darbības jomās un ne vien kompensēja, bet pat pārsniedza augstāku mainīgo izmaksu negatīvo ietekmi. UPM ir apturējis koksnes iepirkšanu Krievijā un “UPM Chudovo” saplākšņa fabrikas darbu Krievijā. “UPM Plywood” peļņa saglabājusies gandrīz rekorda līmenī. Uzņēmuma vadība atzīst, ka pasaulē un ekonomikā nekad iepriekš nav bijis tik daudz nenoteiktības, bet ir gatava darboties šajos apstākļos, uzsverot, ka visi grupas uzņēmumi ir konkurētspējīgi, darbspējīgi un mūsu finansiāli ir ļoti labā situācijā.
Uzņēmums “Stora Enso” ir pārsniedzis visa gada peļnas prognozes, kas pārsniedz pērnā gada augstos ieņēmumus. “Stora Enso” ziņo, ka trešajā ceturksnī ir saskatāmas agrīnas norādes uz pieprasījuma normalizēšanos pēc tradicionālajiem zāģmateriāliem. Uzņēmums ir pārtraucis ekonomiskās attiecības ar Krieviju – divas kokzāģētavas Krievijā pārdotas vietējai vadībai, atlikušās formalitātes ar Krievijas juridiskajām personām koksnes piegādes operācijās tiks pabeigtas otrajā pusgadā. Uzņēmums ziņo, ka koksnes izstrādājumu jomā ir pārsniegts pieprasījuma maksimums attiecībā uz vienmēr pieprasītajiem tradicionālajiem zāģmateriāliem. Savukārt būvniecības tirgus palēninās paaugstinātas inflācijas un citu būvkomponentu pieejamības dēļ. Tomēr pastāvīgo pieprasījumu un rentabilitāti šajā segmentā grupai piederošajam “Building Solutions” nodrošina ilgstošie projekti un valdības politika.
“Stora Enso” pārdošanas apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 18% līdz 3,054 miljardiem eiro (2021. gada 2. ceturksnī – 2,592 miljardi eiro), savukārt operatīvā EBIT palielinājušies par 39% līdz 505 miljoniem eiro (2021. gada 2. ceturksnī – 364 miljoni eiro). “Stora Enso” koksnes izstrādājumu jomas pārdošanas apjomi 2022. gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 40% līdz 1,204 miljardiem eiro, un operatīvā EBITDA (peļņa pirms procentu, nodokļu nomaksas un izdevumu norakstīšanas) pieaugusi par 57% līdz 275 miljoniem eiro. Otrā ceturkšņa pieprasījums tika raksturots kā ievērojami vājāks nekā pirms gada un vājāks nekā 1. ceturksnī.
Somijas “Metsä Group” norādīja, ka otrais ceturksnis bijis labākais ceturksnis grupas vēsturē, ņemot vērā darbības peļņu. Pirmā pusgada rezultāti liecina, ka pārdošanas apjoms lēšams 3,41 miljardsā eiro (2021. gada 1. pusgadā: 2,94 miljardi eiro) un darbības peļņa 589 miljoni eiro (2021. gada 1. pusgadā: 379 miljoni eiro). Uzņēmums arī atzīst, ka Ukrainas kara ekonomiskās sekas, patērētāju uzticības samazināšanās un tirgus procentu likmju pieaugums, ko izraisīs inflācijas kāpums, novedīs pie būvniecības samazināšanās Eiropā. Izaicinājumus sagādā arī Krievijas bērza baļķu aizstāšana saplākšņa ražošanā, kas daļēji tiek darīts, palielinot egles saplākšņa ražošanas īpatsvaru. Uzņēmums ziņo par 87,5 miljonu eiro zaudējumiem saistībā ar saimnieciskās darbības pārtraukšanu Krievijā – pārtraukti koksnes iepirkumi un darbību izbeigusi grupas vienīgā ražotne Krievijā (kokzāģētava “Svir”).
“Metsä” koksnes izstrādājumu nodaļa 2022. gada 1. pusgada EBITDA reģistrēja 30,9 miljonus eiro (2021. gada 1. pusgadā: 23,9 miljoni eiro) un pārdošanas apjomu 344,9 miljoni eiro (2021. gada 1. pusgadā: 297 miljoni eiro), piegādājot 265 000 m3 sešu mēnešu periodā. Celulozes un zāģmateriālu nodaļas pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 1,480 miljardi eiro (2021. gada 1. pusgadā: 1,213 miljardi eiro). Zāģmateriālu piegādes 1. pusgadā un 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem salīdzināmiem periodiem, samazinājušās.
Zviedrijas koksnes izstrādājumu kompānija “Setra” ziņo, ka Krievijas sankciju ietekmi uz koksnes izstrādājumu piegādi, visticamāk, izteiktāk redzēs tieši trešajā ceturksnī. Tuvojoties rudenim, uzņēmums izvēlējies piesardzīgu rīcības statēģiju nenoteiktos apstākļos. “Setra” ziņo par 2. ceturkšņa darbības peļņu 564 miljoni SEK (2021. gada 2. ceturksnī: 442 miljoni). Neto apgrozījums sasniedzis 1,792 miljardus SEK (2021. gada 2. ceturksnis: 1,529 miljardi).
“Setra” ilgtermiņa attīstības perspektīvas joprojām ir pozitīvas, taču uzņēmums norāda, ka īstermiņā rēķinās ar nenoteiktību drošības situācijas dēļ Eiropā, pasaules ekonomiku pēc pandēmijas un Krievijas karu Ukrainā, kas ietekmē globālo koksnes izstrādājumu tirgu, palielina izmaksas un satricina loģistikas nozari.
Zviedrijas meža produktu gigants SCA ziņo par saviem visu laiku augstākajiem ienākumiem otrajā ceturksnī. Uzņēmums sniegumu, kas uzrāda EBITDA 5,72 miljardu SEK apmērā (2021. gada 2. ceturksnis: 3,61 miljards SEK), skaidro ar lielo pieprasījumu pēc saviem produktiem.
Grupas koksnes iepirkuma nodaļa piegādājusi mazāk koksnes, nekā pirms gada — 535 000 m3 otrajā ceturksnī, bet neto apgrozījums palielinājies par 25% līdz 2,2 miljardiem SEK, savukārt EBITDA pieaugusi par 49% līdz 933 miljoniem SEK. Pozitīvi nospēlējušas augstākās pārdošanas cenas un labvēlīgā valūtas kursa ietekme šajā periodā. Pusgada darbības rādītāji neto apgrozījuma un EBITDA izteiksmē pieauguši attiecīgi par 29% un 67%.
“Versowood” savā fiskālajā gadā, kas beidzās 30. jūnijā, uzrāda 650 miljonu eiro apgrozījumu, kas desmit gadu laikā ir teju trīskāršojies.
Avots: materiāls sagatavots pēc “Timber Trade Journal” (TTJ) informācijas.
Foto: Image by TheUjulala from Pixabay
