Vai Latvijas finiera ražotāji izmantos apaļkoka eksporta starptautiskos “karus”?
Kā procesi pasaulē šobrīd ietekmē Latvijas apakļoka (bērza finiera un skujkoka) eksportu? Augstas kvalitātes kokmateriālu jeb lietaskoku segmentā ir vērojams eksporta samazinājums – pretēji papīrmalkas un enerģijas koksnei, kam pieprasījums un cena aug, t.i., mazvērtīgākās koksnes cena kāpj, bet lietaskoka cena krīt.
Viens no iemesliem, protams, ir augošās enerģijas izmaksas, kā arī straujā inflācija. Tomēr var paraudzīties arī uz senākiem procesiem – konkrēti Ķīnas un ASV tirdzniecības attiecībās – ar sekām mūsdienās un ietekmi uz plašākiem tirdzniecības procesiem.
Pirms 15 gadiem, 2007. gadā ASV Oregonas štata senators Rons Vaidens runāja par to, kā dažu gadu laikā ASV cietkoksnes saplākšņa nozare piedzīvojusi dramatisku kritienu un ASV ražošanas jauda un tirgus daļa ir samazinājusies, kamēr Ķīnas cietkoksnes saplākšņa nozare nemitīgi aug. (2004.–2006. Ķīnas cietkoksnes saplākšņa eksports uz ASV pieaudzis, kā aplēses liecina, no 463 miljoniem līdz 1,02 triljoniem ASV dolāru vērtībā. (Skat informāciju šeit.)
Šobrīd ASV importē saplāksni galvenokārt no Indonēzijas (410 miljoni ASV dolāru), Kanādas (352 miljoni ASV dolāru), Vjetnamas (343 miljoni USD), arī Ķīnas (338 miljoni ASV dolāru) un Brazīlijas (307 miljoni ASV dolāru). Visstraujāk augošie saplākšņa importa tirgi ASV laikā no 2019. gada līdz 2020. gadam bijusi Indonēzija (171 miljons ASV dolāru), Brazīlija (77,5 miljoni ASV dolāru) un Kambodža (41 miljons ASV dolāru) (Skat.informāciju šeit)
Lai aizsargātu savu tirgu, ASV sāka piemērot antidempinga ievedmuitu pret valstīm, kas spēj saražot preces lētāk un efektīvāk. Pēc ASV Tirdzniecības ministrijas informācijas, šobrīd ASV piemēro antidempinga maksājumu 183,36% apmērā un antisubsīdiju nodokli 22,98% līdz 194,9% apmērā produktiem no Ķīnas.
Ķīnas uzņēmumi, savukārt, meklē ceļus, lai apietu šīs nodevas. Daudzi finiera ražotāji sūta izstrādājumus uz Vjetnamu “tālākai apstrādei”. Tādējādi pēdējos gados finiera saplākšņa eksports tieši no Vjetnamas uz ASV ir ievērojami audzis. Vjetnamā saražoto koksnes izstrādājumu eksporta apgrozījums uz ASV pērn bija 356,7 miljoni ASV dolāru, kas ir ievērojami vairāk par 2020. gada 248,5 miljoniem ASV dolāru un 2018. gada 112,3 miljoniem ASV dolāru 2018. gadā, kā liecina ASV muitas statistika.
ASV vairakkārt ir brīdinājušas Vietnamu, ka piemēros paaugstinātas ievedmuitas un pārbaudīs, vai saplākšņa imports Vjetnamā, izmantojot Ķīnas sastāvdaļas, neapiet ASV nodevas importam no Ķīnas. Ja tā, tad Vjetnamas importam varētu piemērot līdzīgus maksājumus.(Skat.informāciju šeit
Tā rezultātā ASV Starptautiskās tirdzniecības administrācija šovasar nāca klajā ar paziņojumu (29.07.2022.), ka ASV Tirdzniecības ministrija uzskata par Ķīnas ražojumiem atsevišķus no Vjetnamas eksportētos cietkoksnes saplākšņa izstrādājumus un finierētos paneļus (masīvkoka saplāksni), kas saražoti Vjetnamā, izmantojot cietkoksnes saplākšņa izejmateriālus no Ķīnas, un uz tiem līdz ar to attiecas antidempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi – tāpat kā par cietkoksnes saplāksni no Ķīnas, un šie Vjetnamas izstrādājumi no Ķīnas izejmateriāla apiet šos maksājumus, kas noteikti Ķīnas cietkoksnes saplāksnim.
ASV muita ziņo, ka ir konstatējusi pierādījumus, kas liecina – ASV importētāji “Inter Global Forest”, “American Pacific Plywood” un “U.S. Global Forest”, izvairoties no ievedmuitas, ieveduši Ķīnas cietkoksnes saplāksni ASV. Šie uzņēmumi gluži likumīgi nemaksā antidempinga un kompensācijas mehānismus, importējot kravas, piemēram, caur Kambodžu.
Ko no tā nākas secināt un kā par to domāt? Tā kā patēriņš krītas, Ķīna ražo mazāk un pieprasījums pēc lietaskoka būs mazāks (no Latvijas uz Ķīnu tiek eksportēti apmēram 20 tk m3 koksnes mēnesī), varam prognozēt, ka pašreizējo situāciju veiksmīgi varētu izmantot vietējie Latvijas finiera saplākšņa ražotāji, pazeminot finierkluču iepirkuma cenas oktobrī. Vai vietējie ražotāji to izmantos? Skatīsimies.
Sagatavoja Abctimber.com pēc pieejamiem informatīviem avotiem
Foto: Image by PDPics from Pixabay
