Vācijas cietkoksnes pārstrādātāji nespēj konkurēt par resursiem ar Ķīnu
Vācijas kokrūpniecībā valda krīzes noskaņojums: uz Ķīnu tiek eksportēts arvien vairāk lapkoku, lai gan izejmateriālu pašiem jau sāk trūkt. Vācijas pārstrādes uzņēmumiem jāiegulda vairāk, lai saglabātu konkurētspēju.
Austrumvestfālenes masīvkoka mēbeļu ražotāja Möbelwerke Decker vadītājs, Andreass Dekers attiecības ar Ķīnu raksturo kā sliktas. Pērn un šogad uz Ķīnu pārdoti teju 40 procenti ozola baļķu, kas viņaprāt, ir krietni par daudz. Vācijas mežu platības tiek apsaimniekotas pēc ilgtspējības principiem, un šajā pašā periodā tajos ozoli nocirsti apmēram par ceturto daļu (jeb 24 procentiem) mazāk. Dekera kungs atzīst, ka viņa kā ražotāja un darba devēja vērtības ir apdraudētas.
Pēc Vācijas mēbeļu rūpniecības asociācijas statistikas datiem, pērn no Vācijas eksportēti 146 000 kubikmetru ozola koksnes, 255 000 kubikmetru dižskābarža koksnes (jeb 46 procenti). Uz Āziju aizplūst milzīgi apjomi materiāla, no kā daļa atgriežas Eiropā pārstrādāti, un tas sagādā problēmas nozarei.
Vietējo mežu cietkoksnes pieejamības trūkums šobrīd ir lielākais nozares izaicinājums, un pēdējos mēnešos zāģētavās daudzviet ražošana ir samazināta. Par materiāla trūkumu sūdzas ap trešdaļa uzņēmumu.
Vācijas kokrūpniecības galvenās asociācijas pārstāvis skaidro, ka Eiropas Savienība šobrīd ir diezgan neaizsargāta pret tirgus kropļojumiem, jo koksnes izstrādājumu, kā arī apstrādātu dabas un rūpniecisko produktu jomā ES tradicionāli piekopj atvērtu tirgu filozofiju. ES ir praktiski vienīgais lielais tirdzniecības bloks pasaulē bez būtiskiem izejvielu eksporta ierobežojumiem.
Ja izejmateriāla trūks, tad, piemēram, mēbeļu ražotājiem jābūt gataviem grūtībām ar izrietošām ekonomiskajām sekām – ilgiem piegādes termiņiem un neapmierinātiem klientiem. Ja koksnes no vietējiem mežiem trūks, ražošana turpmāk būs jāierobežo – tas nozīmē, ka nebūs darba vai darba laiks un apjoms būs jāsamazina. Vācijā lapkoku pārstrādā galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi.
Avots: GWMI
