Skats perspektīvā: Vai, palikusi bez Krievijas gāzes, Eiropa vēl ilgi lietaskokus pārstrādās malkā, šķeldā un granulās? (Viedoklis)

Vai ziņas par to, ka, mazinoties gāzes piegādēm un strauji kāpjot enerģijas cenām, Eiropas lietaskoki tiek un tiks pārstrādāti šķeldā, granulās un malkā – reaģējot uz pieprasījumu, –  ir vispārējas histērijas rezultāts, vai tomēr ir saskatāms risinājums vai izeja? Piedāvājam pārdomām savu skatījumu šajā jautājumā, nepretendējot uz vienīgo pareizo viedokli.

Ņemot vērā pēdējos notikumus ar Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu un gāzes cauruļvadu “Ziemeļu straume 1” un “ Ziemeļu straume 2” (jeb NordStreem-1 un NordStreem-2, kas tā arī nesāka darboties), kas savienoja Krieviju un Vāciju, –  sabojāšanu sprādzienos šā gada 26. septembrī, varētu nodomāt, ka Eiropa, palikusi bez gāzes kā enerģijas avota, turpmāk visus kokmateriālus, pat lietaskoku, ir gatava pārstrādāt šķeldā vai granulās, lai apmierinātu enerģijas vajadzības.

Tiek ziņots, ka līdz Ukrainas karam Krievija nodrošināja ap 40% Eiropas gāzes patēriņa (pērn no Krievijas tika piegādāti 155 miljardi m3) – turklāt ne tikai caur “Ziemeļu straumēm”-  caur tām Eiropā nonāca apmēram trešdaļa no Eiropā patērētās Krievijas gāzes (jeb 35% no tās); plašais gāzes piegāžu tīkls ved gan caur Ukrainu, gan Baltkrieviju, un ir arī tādi gāzes vādi kā, piemēram, Blue Stream, TurkStream u.c. (Vairāk šeit), (skat. attēlu nr. 1).

Attēls. nr. 1. Krievijas gāzes ceļi uz Eiropu: Wikipedia

Paveroties plašāk, nevar nepamanīt vairākus faktus, kas liecina – Eiropa jau ir sagatavojusies alternatīvām gāzes piegādēm un Eiropas lietaskoki var būt glābti!

1.     Abu  “Ziemeļu straumes” gāzes vadu bojā iešanas brīdī septembra beigās – nejaušība vai sakritība? – tika pieslēgts gāzes cauruļvads Baltic -Pipe  , kas ir Dānijas un Polijas uzņēmumu rosināts un vairāku gadu desmitos izlolots projekts, lai Norvēģijas gāzi nogādātu Polijā. Šī gāzes vada kapacitāte tiek lēsta 10 miljardi m3 gadā. (Salīdzinājumam –  Nord Stream kapacitāte gāzes parsūknēšanai uz Eiropu bija aptuveni 55 miljardi m3 gadā. Eiropas Savienības (ES) kopējais patēriņš ir aptuveni 397 miljardi kubikmetru. ).

Norvēģija jau  ir palielinājusi gāzes ieguves apjomus, reaģējot uz Eiropas vajadzībām. Arī Lielbritānija ir vienojusies ar Norvēģiju par lielākām gāzes piegādēm no Norvēģijas turpmākos trīs gadus un var piegādāt gāzi Eiropai.

2.     Krievijai zaudējot savus eksporta tirgus, ir sarosījušies Āzijas valstu piegādātāji, kas jau šogad plāno piegādāt gāzi un naftu caur Kaspijas jūru. Uz Azerbaidžānu kā svarīgu enerģētikas partneri Rietumi raudzījušies jau ilgāku laiku. Vēl 2020. gadā toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par atbalstu Azerbaidžānai attiecībā uz dabasgāzes piegādēm Eiropas valstīm, uzskatīdams, ka šāds lēmums stiprinātu globālo enerģētisko drošību.  Eiropas aktīvisti gan agrāk ir pauduši bažas, ka Azerbaidžānas gāze nav pietiekami “zaļa” un “demokrātiska”, proti, tās iegāde atbalsta autoritāru režīmu un projekts ir ekoloģiski nedrošs.  Taču Dilemma par to, kas ņems virsroku – izsalkums vai principi, – bada laikos un miera laikos tiek risināta atšķirīgi.

Arī ES šobrīd ir ļoti ieinteresēta Dienvidu gāzes koridora izveides projekta īstenošanā, kurā Azerbaidžāna būtu galvenais spēlētājs. Krievijai tas gluži noteikti nav patīkami. Tātad, turpmāk Eiropas dievidu valstu patērētājiem gāze var tikt piegādāta arī no Kazahstānas un Turkmenistānas, apejot Krieviju. Azerbaidžānas dabasgāzes rezerves tiek lēstas  2,6 triljonos kubikmetru.

Dienvidu gāzes koridors tiek būvēts pa posmiem, kopā četriem.  Jau šogad astoņu mēnešu laikā Azerbaidžāna Eiropai ir piegādājusi 7,3 miljardus m3 dabasgāzes, un piegāžu apjomu tuvākajā laikā plānots palielināt par 30 procentiem – līdz 12 miljardiem m3 kubikmetru gadā. Dienvidu gāzes koridora plānotā jauda tiek lēsta 30 miljardi m3 gadā.

Attēls nr. 2. Dienvidu gāzes koridors (Kaspijas), avots casp-geo.ru.)

3.     Kazahstānā ir otras lielākās gāzes ieguves vietas reģionā pēc Krievijas (22. vieta pasaulē), un tā plāno palielināt gāzes ieguvi un eksportu.

4.      Lielu apjomu dabasgāzes Eiropai piegādā arī Arābu Emirāti un Katara. (Vairāk šeit un šeit.)

5.     Liels spēlētājs gāzes tirgū ir arī Amerikas Savienotās valstis.  ASV tagad veido gandrīz pusi no Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes importa, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā 2021. gadā. Tā ziņots šeit .

6.    Vairākas Eiropas valstis gatavojas būvēt jaunus sašķidrinātā dabasgāzes termināļus, lai uzņemtu piegādes pa jūras ceļiem. Sašķidrināto dabasgāzi ved ar kuģiem no ASV un Kataras, kā arī citām Tuvo Austrumu valstīm, un apjomu varētu palielināt, ja būtu pietiekami daudz termināļu. Tiek ziņots, ka Vācija, kas no Eiropas valstīm visvairāk pātērēja Krievijas gāzi, sākotnēji iecerēto divu termināļu vietā nu jau plāno piecus.

Jāpiebilst, ka Vācija pacauruļvadiem jau šobrīd var importēt gāzi arī no Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Polija, kam puse gāzes nāca no Krievijas, turpmāk varēs to pa cauruļvadiem piegādāt no Vācijas un Norvēģijas, kā arī ir iecerēts gāzes vada savienojums no Slovākijas. Vairākas valstis enerģijas krīzē raugās uz citiem avotiem, piemēram, elektroenerģijas ieguves pastiprināšanu vai importu, tostarp atjaunojot HESus un AES, izmantojot akmeņogles vai atjaunojamos enerģijas avotus.(Vairāk par altenratīvām šeit )

Tajā pašā laikā Indija un Ķīna turpina sadarbību ar Krieviju,un par Vidusāzijas resursiem Eiropai būs jākonkurē.

Līdz ar to izskatās, ka šī ziema varētu nebūt tik skarba, kā lēš speciālisti medijos, ja vien…. izdotos saksatīt acīmredzamās loģiskās sakritības un pieņemt atbilstošus lēmumus. Tāpat nav izslēgts, ka mēs drīz ieraudzīsim jaunos bagātniekus no Āzijas un Centrālāzijas valstīm, kā arī –  kāpēc lai ASV un Anglijas nekustamā īpašuma tirgus tādos apstākļos atkal nesarosītos? Atliek cerēt, ka māju buvētāji  atkal izvēlēsies augstvērtīgus kokmateriālus, tostarp no Latvijas, un tas ļaus mums tomēr pārstrādāt vērtīgo koksni būvmateriālos, nevis sadedzināt enerģijā. Ja vien enerģijas strīdi nepārņems Vidusāziju – jā, pastāv arī šāds risks.

Autors: Pēc publiski pieejamās informācijas sagatavoja abcmber.com un uztverams tikai un vienīgi kā brīvi pausts abctimber.com viedoklis. 

Foto ievadā:Image by Gerd Altmann from Pixabay