Malkas cenas Eiropā sasniedz virsotnes; kokmateriāli kļūst par deficītu
Malkas cenas Vācijā un Beļģijā pieaugušas aptuveni 2,5 reizes, ziņo GWT. Daudzi izvēlas malku kā alternatīvu vai rezerves siltuma avotu, kāpjot elektrības un gāzes cenām. Dažas Eiropas valstis jau izjūt kokmateriālu un malkas deficītu kā sekas 2022. gada jūlijā ieviestajam ES aizliegumam importēt Krievijas koksnes granulas enerģijas ražošanai, kas izjauca piegādes ķēdes.
Šobrīd malkas cenas Eiropā ir rekordaugstā līmenī. Bulgārijā, kur aptuveni puse mājsaimniecību ziemā izmanto malku, malkas kubikmetra cena gada laikā pieaugusi trīskārši – no 40- 50 eiro līdz aptuveni 100-150 eiro šobrīd. Ungārijas mediji ziņo, ka deficīta dēļ malkas cenas pieaugušas par vairāk nekā pusi un kāpums turpinās. Arī Polijā cena ir gandrīz dubultojusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat kā Slovākijā. Līdzīgi notiek arī Albānijā, Kosovā un Serbijā ārpus ES.
Vācijas televīzija 5. septembrī ziņoja par kokmateriālu trūkumu valstī, kas šobrīd ir liels izaicinājums nozarei. Pēdējo dažu mēnešu laikā ražošana ir samazinājusies.
Saskaņā ar Vācijas mēbeļu rūpniecības asociācijas statistiku, 2021. gadā Vācija eksportēja 146 000 kubikmetru ozola, no kuriem 40% pārdoti Ķīnai; kopumā 560 000 kubikmetru dižskābarža, no kuriem 255 000 eksportēti, un Ķīnas eksports veidoja gandrīz 46% no kopējā apjoma.
Gandrīz visas cietkoksnes sugas Eiropā tagad tiek izmantotas kā malka, piemēram, ozols, kastaņa, kļava, bērzs. Ar to nepietiek, un šobrīd ir liels pieprasījums arī pēc skujkokiem, piemēram, egles, kā malkas. Tajā pašā laikā koksne tiek izmantota ne tikai kā siltuma avots, bet arī tiek piegādāta citām nozarēm. Zāģskaidas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai, un papīra rūpniecībā. Piedāvājuma trūkums paaugstina zāģmateriālu cenas. Vācija gatavojas divām bargām ziemām. Vienlaikus Vācijas mediju ziņās uzsver, ka ES pašlaik neierobežo kokmateriālu eksportu un koksnes izstrādājumu un pārstrādes produktu jomā ES tradicionāli īsteno atvērta tirgus koncepciju.
ES faktiski ir vienīgais reģions pasaulē, kurā nav būtisku izejvielu eksporta ierobežojumu. Taču tas varētu mainīties arī zāģmateriālu trūkuma dēļ. Bulgārijas 18. augustā jau ir izdevusi rīkojumu līdz šā gada 17.novembrim aizliegt koksnes eksportu uz valstīm ārpus ES, lai risinātu koksnes deficītu vietējo iedzīvotāju un kokapstrādes nozares vajadzībām. Bulgārijas pieprasījums pēc koksnes ir trīskāršojies augsto degvielas cenu dēļ.
Arī Ungārijas valdība arī sākusi ierobežot malkas eksportu. Lai gan tieši aizliegts tas nav, valdībai ir tiesības kontrolēt eksportu un, ja vajadzīgs, pilnībā apturēt pārdošanu ārvalstīs. Arī Slovākijā panikā par deficītu izskanējis aicinājums aizliegt eksportu, taču tas noraidīts.
Avots: GWM
Foto: Image by Anja-#pray for ukraine# #helping hands# stop the war from Pixabay
