Lielākās kokmateriālu pārstrādes rūpnīcas uzrāda labus finanšu rezultātus, neskatototies uz enerģijas izmaksu un bāzes procentu likmes celšanos Amerikā un Eiropā (3. ceturkšņa pārskats)
Canfor (ASV)
Canfor, ASV Vankūverā bāzētā kompānija, 2022. gada trešajā ceturksnī ziņoja par 87,4 miljonu ASV dolāru tīrajiem ienākumiem akcionāriem jeb 71 centu par vienu akciju, kas ir mazāk par pērn šajā pašā ceturksnī ieņemtajiem 210 miljoniem dolāru / 1,68 dolāri par akciju. Ieņēmumi trešā ceturkšņa trijos mēnešos bija 1,67 miljardi ASV dolāru, kas gandrīz nav mainījušies salīdzinājumā ar 1,68 miljardiem dolāru pirms gada. Uzņēmums norāda, ka ienākumu kritums lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu segmenta peļņas samazināšanos, ko nedaudz kompensē uzlabotie celulozes un papīra segmenta pārdošanas rezultāti.
UPM (Somija)
UPM, Somijas kokapstrādes uzņēmumu grupa, pozitīvi raugās nākotnē, pamatojoties uz 2022. gada rekordspēcīgajiem trešā ceturkšņa rezultātiem – pārdošanas apjoms ceturksnī pieaudzis par 36% līdz 2523 miljoniem eiro, un salīdzināmā EBIT pieauga par 84% līdz 424 miljoniem eiro. Paredzams, ka UPM finanšu rādītāji turpinās pārsniegt pagājušā gada līmeni un salīdzināmais EBIT palielināsies. Domājams, ka liela pelņas daļa nāk no UPM finiera ražošanas, jo Krievijas sankciju dēļ šajā segmentā veidojas deficīts, tāpat arī celulozes segmentā. UPM ražo plašu koksnes produkcijas klāstu.
Uzņēmējdarbības vidē turpinās liela nenoteiktība, kā uzsvērts UPM iepriekšējās prognozēs. Taču 2022. gada trešajā ceturksnī nekādi būtiski lejupvērsti riski neīstenojās, un UPM sasniedza rekordlielu ceturkšņa peļņu. Lielākajā daļā UPM uzņēmumu turpinājās labs pieprasījums un pārdošanas cenas kompensēja pastāvīgā mainīgo izmaksu pieauguma ietekmi. Ražošanas un piegādes apjomi atgriezās normālā līmenī, un darbības efektivitāte arī bija labā līmenī. Ceturksnis bijis veiksmīgs visos grupas uzņēmumos. UPM Energy, UPM Specialty Papers, UPM Raflatac, UPM Communication Papers un UPM Biofuels sasniedza jaunus ceturkšņa rekordus. UPM Fibers un UPM Plywood uzrādīja izcilus pārdošanas rezultātus.
Weyerhaeuser (ASV)
Weyerhaeuser Company (ASV) ziņo, ka 2022. gada 3. ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 310 miljoni ASV dolāru jeb 42 centi par akciju, un neto apgrozījums bijis 2,3 miljardi dolāru. Šos rezultātus var salīdzināt ar tīro peļņu 482 miljonu ASV dolāru apmērā jeb 64 centi par akciju, no neto apgrozījuma 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā tajā pašā periodā pagājušajā gadā un tīro peļņu 788 miljonu ASV dolāru apmērā 2022. gada 2. ceturksnī. 2022. gada 3. ceturksnī vai 2. ceturksnī nebija īpašu posteņu. Neto peļņa pirms īpašajiem posteņiem bija 450 miljoni USD tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
“3. ceturksnī mēs nodrošinājām stabilus rezultātus visos mūsu uzņēmumos, neskatoties uz pieaugošo makroekonomikas turbulenci,” sacīja Devins V. Stokfišs, prezidents un izpilddirektors. “Tuvākā termiņā skatoties, tirgus apstākļi ir mainījušies, taču mēs saglabājam konstruktīvu ilgtermiņa perspektīvu attiecībā uz pamata pieprasījumu kā mūsu uzņēmējdarbības balstu. Raugoties nākotnē, mūsu bilance ir lieliska un esam spēcīgās pozīcijās, lai piemērotos dažādiem tirgus apstākļiem. Joprojām koncentrējamies uz savu klientu apkalpošanu un ilgtermiņa vērtības nodrošināšanu mūsu akcionāriem, izmantojot nepārspējamu investīciju portfeli, nozarē vadošo sniegumu un disciplinētu kapitāla sadali.”
Uzņēmums Weyerhaeuser Company, viens no pasaulē lielākajiem meža zemju privātīpašniekiem. Tam pieder vai tā pārvaldībā atrodas aptuveni 11 miljoni akru meža zemju ASV, kā arī meži Kanādā saskaņā ar ilgtermiņa licencēm.
Bergs (Zviedrija)
Bergs grupa trešajā ceturksnī izjutusi ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmi. Neto apgrozījums sasniedzis 64,9 miljonus eiro (salīdzinoši pērn šajā ceturksnī tie bija 77,6 miljoni eiro). Neto apgrozījuma samazinājums galvenokārt skaidrojams ar zemākām cenām un mazākiem pārdošanas apjomiem. Bergs Group ražo būvniecības materiālus un granulas, un augstās inflācijas un enerģijas cenu celšanās dēļ tieši būvniecības sektorā ir vērojams kritums.
EBITDA samazinājās līdz 4,2 miljoniem eiro, kas atbilst 6,5% EBITDA peļņai. Zemāks rezultāts tika skaidrots ar mazākiem pārdošanas apjomiem un zemākām pārdošanas cenām, augstākām izejvielu izmaksām zāģmateriālam. Pozitīvu ieguldījumu veicināja augstākas pārdošanas cenas un pārdošanas apjomi tieši granulu segmentā.
Pamatdarbības peļņa šajā ceturksnī sasniedza 2,1 miljonu eiro, kas atbilst 3,2% darbības peļņai.
Peļņas pieaugums ir saistīts ar augstākām pārdošanas cenām visiem produktiem un lielākiem pārdošanas apjomiem galdniecībā.
Koksnes importa izmaiņas Lielbritānijā
Pēdējos gados ir kāpušas kokmateriālu cenas, turklāt kovidpandēmijas dēļ daudziem būvniekiem uz koksnes piegādi nācās gaidīt vairākus mēnešus. Veidojās deficīts. Taču britu koksnes tirgus eksperti Timber Development UK ziņo, ka kokmateriālu piedāvājums tagad ir spēcīgs neskatoties uz neseno importa apjomu samazināšanos.
Kopējais importa apjoms 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos ir 6,1 miljons kubikmetru, kas ir par 15% mazāk nekā 7,2 miljoni kubikmetru importa tajā pašā periodā 2021. gadā. Taču krājumi saglabājas nemainīgi, piegādes modeļiem atgriežoties pirmspandēmijas līmenī pēc rekordliela pieprasījuma pērn.
Gada gaitā skujkoku imports, visticamāk, samazināsies vēl vairāk – prognozes paredz samazinājumu par 500 000 m3 salīdzinājumā šā gada pirmajā un otrajā pusgadā. Ja 2021. gadā importētti aptuveni 7,6 milj. m3, tad tagad tiek prognozēts, ka kopējais skujkoku imports 2022. gadā samazināsies līdz aptuveni 6,1 milj. m3.
Kopējie apjomi ir samazinājušies, tomēr dažās kategorijās ir vērojams importa pieaugums. Lapkoku koksnes imports ir palielinājies par 23%, salīdzinot ar 2021. gadu.
TDUK tehnikas un tirdzniecības vadītājs Niks Bultons sacīja: “Jaunākā TDUK statistika pirmajā acu uzmetienā var izskatīties drūma, tomēr importa līmeņa kritums liecina par veselīgiem krājumiem un “normālākiem” piegādes modeļiem salīdzinājumā ar haotisko 2021. gadu.”
Viņu nepārsteidz kopējā importa līmeņa pazemināšanās, jo pērn bija vērojams rekordliels pieprasījums privāto mājokļu un RM&I tirgū – tāds šogad nebūs. Turklāt jāņem vērā arī enerģijas izmaksu un inflācijas ietekme, kas mazinās patēriņa pieprasījumu. Tomēr viņš uzsvēra, ka kokrūpniecība kā nozare joprojām ir spēcīga, jo koksnes izstrādājumu priekšrocība konkurences cīņā ir tā, ka to ražošanai ir salīdzinoši zems enerģijas patēriņš, it īpaši salīdzinājumā ar, piemēram, cementu vai tēraudu.
Avots: Fordaq, TDUK, uzņēmumu vietnes,
Foto: 470219 © Holly Kuchera | Dreamstime.com