Krīzes pazīmes pasaules ekonomikā: ražošana mazinās, enerģijas izmaksas aug, bankas krīt. Transformācija vai lejupeja? Īss ieskats
Kurš no jums vēl atceras 2008. gada krīzi? Visticamāk, tie, kuri tajā bija ko zaudējuši. Vai vēsture atkārtosies? Un kā tā ietekmēs koksnes nozari Latvijā?
Pēc pērnajā, 2022. gadā piedzīvotā – kovid-krīzē iedragātās ekonomikas, līdzšinējā labklājības pieauguma apstāšanās, kā arī centieniem atgriezties pie normālās dzīves, arī šajā gadā nekādi vieglie laiki nav gaidāmi. Pazīmes, ko vērojam pasaules ekonomikā, liecina par situāciju, ko varam piedēvēt “recesijai”.
Centrālās bankas ceļ likmes, energoresursi sadārdzinās (šeit, piemēram, gāzes cenu tirgus apskats) ar nesaprotamu jaudu, cilvēki iztērē savus iekrājumus, kam tādi vēl saglabājušies, un kļūst nabadzīgāki, uzņēmumi bankrotē vai tiek slēgti, infrastruktūra degradējas, investīcijas nākotnes perspektīvā – izglītībā, zinātnēs, pat tehnoloģijās – tiek samazinātas vai pārtrauktas.
Krīt ASV bankas un banku akcijas
Šo pirmdien, 13. martā, tika ziņots, ka banku akcijas visā pasaulē kritušās – neskatoties uz ASV prezidenta apliecinājumiem, ka ASV finanšu sistēma ir droša. “Saglabājiet mieru, panikai nav pamata” – vai tie nelīdzinās grimstoša kuģa kapteiņa vārdiem pirms kuģotāji attapušies? Turklāt pat pērn Nobela prēmiju ekonomikā saņēmuši amerikāņu zinātnieki par banku lomu ekonomisko lejuslīžu mazināšanā krīzes apstākļos.
Banku akcijas kritās pēc tam, kad ASV varas iestādēm bija jāiejaucas, lai aizsargātu divu banku Silicon Valley Bank (SVB) un Signature Bank klientu noguldījumus. ASV finanšu regulators piektdien slēdza Silīcija ielejas banku (SVB) un konfiscēja tās aktīvus. Tas notika pēc tam, kad banka nespēja atrast 2,25 miljardus dolāru, lai segtu zaudējumus no aktīvu pārdošanas – galvenokārt valsts vērtspapīru, kuru cena mainījās pēc diskonta likmes paaugstināšanas.
Salīdzinājumā ar 2008. gadu, iemesli gan ir citi. Toreiz krīze sākās ar Lemon Brathers bankas bankrotu, un iemesls bija toksiski hipotekārie kredīti.
Rietumeiropas ekonomikas noriets?
Tajā pašā laikā Rietumiem neizskatīgu tuvākā gada ainu iezīmē OECD bagāto valstu kluba ekonomisti, apgalvojot, ka “ASV un Eiropa strauji palēninās, un trīs ceturtdaļas no ekonomikas izaugsmes 2023. gadā nodrošinās Āzijas jaunattīstības valstis.”
Ar šādu secinājumi viņi nāca klajā, ieskatoties vēsturē un atklājot, ka vismaz pēdējo pusgadsimtu attīstītās ekonomikas (tas ir, rietumvalstis) lejuplsīde ir skārusi tikai tad, kad tēriņi to galvenajam importam, enerģijai, ir strauji pieauguši. Vienīgais izņēmums bija 2020. gada lejupslīde, ko izraisīja pandēmija.
Šoreiz visi apstākļi jaunai krīzei, var teikt, ir radīti. Līdz šim kritums noticis pēc tam, kad tēriņi elektroenerģijai, degvielai un siltumenerģijai sasnieguši 13% no IKP. Pagājušajā 2022. gadā tie pārsniedza 17%. Padomāsim – kā tad tas ir Latvijā, kur elektrības un degvielas cena tradicionāli ir viena no augstākajām Eiropā iepretim vieniem no zemākajiem Iedzīvotāju ienākumiem?
Pat ja recesija notiks, tā būs īslaicīga, uzskata Oksfordas ekonomikas ekonomisti. Taču ātri atgriezties pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem, kā pēc pēdējās krīzes 2008. gadā, nebūs iespējams.
Pastāv iespēja, ka ASV un Eiropas centrālas bankas apstādinās bāzes likmes paaugstināšanu vai arī samazinās, bet pēc 2008. gada pieredzes, attīstoties banku krīzei, nāksies drukāt papildu naudu ko “iepumpēt” finanšu sistēmā, tādejādi izraisot jaunu inflācijas vilni.
Prognozējams, ka kokmateriālu pieprasījums būvniecībai mazināsies, bet ne enerģētiskajai koksnei
Prognozējams, ka 2023. gadā pieprasījums un īpašumu cenas varētu samazināties. Būvniecības bizness un bankas zaudēs šī sektora peļņu. Palielinot hipotēkas maksājumus, samazināsies patērētāju pieprasījums, atstājot cilvēkiem mazāk naudas, ko tērēt visam pārējam.
Līdz ar to kokmateriālu nozarē varētu būt gaidāms kritums. Energētikas koksnei, iespējams, nē, jo izskatās, ka gāzes jautājums vēl nav tik veiksmīgi atrisināts, kā varētu domāt – gāzes krātuves pērn rekorlaikā tika piepildītas ar dārgu gāzi. Tā rezultātā pacēlās arī granulu, šķeldas un malkas cenas. Labi tirgū nostrādāja žurnālistu saceltā ažiotāza par pilnīgu energoresursu trūkumu un skarbu ziemu. Iedzīvotāj pirka granulas par 500-550 EUR/t kas patreiz ir pieejamas par 250 EUR/t. Līdzīgi arī ar malku.
Pēc tirgus datiem redzam strauju kritumu zāģmateriālu tirgū. 2008. gada kokmateriālu tirgū bija vērojams straujš zāģmaterālu cenu un pieprasījuma kritums – līdzīgi ir noticis jau 2022. gada pēdējā ceturksnī (4Q). Paralēli tolaik piedzīvojām arī augstas papīrmalkas cenas – tieši tāpat kā 2022. gada nogalē (4Q). Taras materiālu pieprasījums jau ir nokritis, kopš 2022. gada septembra, kas liecina par rūpniecības ražošanas kritumu Eiropā kopumā (taras materiāls tiek izmantots, ķīmskā rūpniecībā, autorūpnecībā u.tt.) Skaidrs, ka Krievijas embargo atstāj pamanāmu ietekmi – no Krievijas un Baltkrievijas nāca liels apjoms zāģmateriālu un taras materiālu. Skat. šeit un šeit .
2008. gada krīzes mācības Latvijā
2008.-2010. gada Latvijas finanšu un pārvaldes krīze ir nosaukums ekonomiskai un politiskai krīzei Latvijā, kas 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes iespaidā sākās 2008. gadā ar “Parex bankas” nacionalizāciju un turpinājās ar strauju IKP kritumu, valdības demisiju un Vecrīgas nemieriem 2009. gada 13. janvārī.
Pēc 2008 gada krīzes mēs redzējām daudzu mazu kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumu bankrotus un īpašnieku maiņu, piedzīvojām darbspēka aizplūšanu uz ārzemēm.
Veiksmīgi krīzi pārdzīvoja uzņēmumi, kuri bija bez kredītiem vai ar lieliem mātes uzņēmuma atbalstiem, kādas, piemēram, ir Skandināvu un Anglijas uzņēmumu meitas kompānijas Latvijā. Pēc krīzes šie uzņēmumi ātri atguvās, jo izmantoja iespēju pirkt lētu izejmateriālu Latvijā un, pieaugot pieprasījumam pēckrīzes periodā, spēja to veiksmīgi realizēt starptautiskos tirgos. Lielajiem uzņēmumiem arī būtiski samazinājās konkurence vietēja tirgū. Labi krīzi pārdzīvoja uzņēmumi, kas darbojās dārgo izstrādājumu segmentā, piemēram ozolkoku mēbeļu un grīdu ražotāji. Arī ekskluzīvu apdares dēļu ražotāji krīzi pārlaida vieglāk. (skat. vairāk par to šeit un šeit )
Avoti
bbc.com; bbc.com_2; oxfordeconomics.com; tradingeconomics.com; db.lv; “Kā nezaudēt naudu tirgus krīzē? blogs
