Krievija gatavo koksnes izvešanas aizliegumu uz “nedraudzīgām valstīm” – kam no tā būs lielākā skāde?
Domājams, ka visgrūtāk klāsies Somijas un pašas Krievijas koksnes nozares uzņēmējiem – tā raksta Krievijas informatīvais izdevums “Vedomosti” marta sākumā.
Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija ierosinājusi līdz 2022. gada beigām ieviest aizliegumu eksportēt koksni un noteikta veida izstrādājumus uz tā dēvētajām “nedraudzīgām valstīm” – tām, kas no savas puses noteikušas sankcijas pret Krieviju pēc “militārās operācijas” (kā to vēlas dēvēt Krievija) jeb kara (kā to sauc visur citur pasaulē) sākšanas Ukrainā. Sarakstā iekļautas gan ASV, gan Eiropas Savienības (ES) valstis, Kanāda u.c. Iesniegtais likumprojekts gaida apstiprinājumu tuvākajā nākotnē.
Krievijas ministru ieskatā koksnes eksporta ierobežojumi nodrošinās izejvielas vietējā tirgus vajadzībām un stimulēs pārstrādes uzņēmumu attīstību. Taču aizliegums attieksies ne tikai uz nepārstrādātu koksni, bet arī uz bērza papīrmalku, kurināmo šķeldu un saplākšņa izjemateriālu jeb finierklučiem. Bērzu papīrmalka un šķelda ir svarīga Eiropas Savienībai: šo materiālu imports no Krievijas veido, piemēram, 10-15% Somijas patēriņu, un to aizstāt, kā uzskata Krievijas ministrija, nebūs iespējams. Aizliedzot finierkluča (kā izejmateriāla) eksportu un ņemot vērā ES antidempinga ievedmuitu gatavam saplāksnim, Krievija vēlas panākt, lai Eiropas ražotāji nepalielinātu savu uzņēmumu jaudu.
Valdība arī apsver pasākumus Krievijas kokapstrādes atbalstam, jo īpaši loģistikas atbalstu eksportētājiem un ienākuma nodokļa atvieglojumus. Paredzēts fiksēt ķīmisko izejvielu (karbamīda, metanola, melamīna) iekšējās cenas koksnes paneļu ražotājiem.
ES visvairāk ir atkarīga no Krievijas bērza finiera un saplākšņa piegādēm, kas sedz aptuveni 50% no patēriņa, kā norāda nozares analītikas aģentūra “Whatwood”. 2021.gadā no Krievijas piegādāti aptuveni 1,4 miljoni kubikmetru par summu 900 miljoni ASV dolāru. Citu Krievijas koksnes izstrādājumu īpatsvars Eiropā neesot tik nozīmīgs. Zāģmateriālu eksports uz Eiropu sasniedz 5,4 miljonus kubikmetru gadā – tas ir mazāk nekā 7 % no ES tirgus. Saskaņā ar “WhatWood” datiem koksnes granulas (granulētais kurināmais) no Krievijas aizņem aptuveni 8 % no kopējā ES patēriņa (2021. gadā tika piegādāti 2,2 miljoni tonnu). Savukārt Krievijas koksnes eksporta uz ASV pārliecinoši lielāko daļu veido bērza finieris.
Saskaņā ar Krievijas muitas dienesta datiem 2021. gadā ES veidoja aptuveni 42 % no Krievijas saražotās koksnes eksporta fiziskajos apjomos (5,8 miljoni kubikmetru) un aptuveni ceturto daļu naudas izteiksmē (259 miljoni ASV dolāru). Visā kokmateriālu eksportā no Krievijas ES īpatsvars ir 14 % (2,5 miljoni tonnu), kas naudas izteiksmē ir 23 % (1,4 miljardi ASV dolāru). ES veidoja vairāk nekā 40% no finiera eksporta – 1,26 miljonus kubikmetru par 817 miljoniem dolāru. ASV no Krievijas ievedusi 0,57 miljonus kubikmetru finiera par 415,9 miljoniem dolāru.
Papīrmalka no Krievijas galvenokārt tiek vesta uz Somiju – 2021. gadā gandrīz 90% no kopējā eksporta (4,8 miljoni kubikmetru par 201,7 miljoniem ASV dolāru), saskaņā ar Lesprom Analytics datiem. Eksports uz Zviedriju lēsts 5,8% (312 400 kubikmetru par 12,6 miljoniem ASV dolāru), uz Ķīnu – ap 3% (164 100 kubikmetri par 10,7 miljoniem ASV dolāru). Arī šķelda no Krievijas galvenokārt tika vesta uz Somiju – 91,4% (2,9 miljoni tonnu par 145,8 miljoniem ASV dolāru), nedaudz arī uz Japānu (5%), Zviedriju (1,4%), Dāniju (1,2%), Ķīnu (0,1%). Kopumā Krievija 2021. gadā eksportēja papīrmalku par 233 miljoniem ASV dolāru, šķeldu par 156,3 miljoniem ASV dolāru, saplāksni – par 1,9 miljardiem ASV dolāru.
Līdz ar to piegāžu apturēšana no Krievijas ietekmēs galvenokārt Somijas apgādāšanu ar izejvielām (līdz 2022.gada beigām). Taču Somijā jau ir spēkā sankcijas (uz nenoteiktu laiku) pret Krieviju uzsāktā Ukrainas kara dēļ kara dēļ, un trūkstošo izejvielu importu daļēji paredzēts aizstāt ar piegādēm no Vācijas un Zviedrijas, kā arī palielināt vietējās koksnes ieguvi.
Jāpiebilst, ka starptautiskās meža sertifikācijas institūcijas, tādas kā FSC un PEFC, ir apturējušas Krievijas produktu tirdzniecības sertifikātu derīgumu, tāpēc no 2022. gada aprīļa Eiropas un citi starptautiskie tirgi faktiski ir slēgti Krievijai neatkarīgi no materiāla – apaļkoks, šķelda, saplāksnis vai zāģmateriāli.
Kompensēt aizlieguma dēļ gaidāmos tirgus zaudējumus Krievijas ražotājiem pilnā mērā nebūs iespējams, taču paredzams, ka piegādes mēģinās pārorientēt uz citiem tirgiem – Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm un Āziju, īpaši Ķīnu, kur ir pieprasījums, taču loģistiku apgrūtina izjauktās piegādes ķēdes un fakts, ka divi lielākie konteineru operatori – European Maersk un Mediterranean Shipping Company – atteikušies sadarboties ar Krievijas uzņēmumiem, savukārt Ķīnas COSCO grupai trūkstot konteineru.
Aizliegums eksportēt papīrmalku uz ES negatīvi ietekmēs mežizstrādes uzņēmumus Krievijas ziemeļrietumos. Bērzu papīrmalkas patēriņš valstī ir ierobežots un nav izdevīgi šos salīdzinoši lētos produktus nogādāt Ķīnā.
Uzņēmums “Sveza”, kas ir viens no Krievijas lielākajiem finiera ražotājiem, atzīst, ka veiksmīgi turpina strādāt, respektējot ierobežojumus, un tā pārstāvji atbalsta koksnes eksporta aizlieguma ieviešanu, turklāt iepriekš vairākkārt paši ir rosinājuši ierobežot finierkluču eksportu no Krievijas. Savukārt kokapstrādes produktus – šķeldu un zāģu skaidas – savās ražotnēs izmanto kā kurināmos.
Kas attiecas uz Latviju, tad, jāatzīst, ka ekonomiskā sadarbība ar Krieviju kara sankciju dēļ jau patlaban ir ļoti ierobežota – tostarp koksnes nozarē un jo īpaši loģistika. Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumi no Krievijas importēja bērza apaļkoku, kas pēc pārstrādes tālāk nonāca Ķīnas un citos tirgos, – un uz to Krievijas koksnes izvešanas aizliegums atstās vistiešāko ietekmi.
- Uzzini vairāk par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju šeit
Sagatavots pēc Vedomsti.ru raksta
