Koksnes izmantošana siltumapgādē ļautu Latvijai sasniegt enerģētisko neatkarību – par kādu cenu?

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzskata, ka ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes – izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē. Viņš norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji pauž pārliecību, ka koksnes izmantošana centralizētajā un individuālajā siltumapgādē ļautu Latvijai sasniegt enerģētisko neatkarību, kur šobrīd liela loma ir gāzei. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, un Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai, norāda biedrība. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Energoresursu sakarā runa nav par vērtīgās koksnes daļas izmantošanu. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieku pētījumi liecina, ka enerģijas apjoms, ko var iegūt no mazvērtīgākajiem koksnes sortimentiem un cirsmu atliekām (šķeldu), ir vērtējams 1,05-1,15 miljonu teradžoulu (TJ) apmērā, un tajos nav ieskaitīts tas enerģijas apjoms, ko būtu iespējams iegūt no koksnes, kas atrodas ārpus meža, grāvmalu apaugumos, apaugumos infrastruktūras objektu platībās.

Biedrībā apgalvo, ka Latvijā pašlaik ir arī milzīgs pāraugušo saimnieciski mazvērtīgo koku sugu audžu apjoms, piemēram pieaugušu un pāraugušu baltalkšņu audzēs atrodas apmēram 23 miljoni kubikmetru koksnes.

Muižnieks norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības siltumapgādē, kā arī varētu daudz vairāk dot elektrības ražošanā, ja plašāk attīstītos koģenerācijas staciju būvniecība, līdzīgi kā Zviedrijā.

Biedrība apgalvo, ka koksne ir klimatneitrāls materiāls, kura izmantošana enerģētikā nav pretrunā ar klimata mērķiem, jo tā aizstāj fosilās izejvielas. Koksnes gan rada daudz vairāk izmešu, nekā gāzes izmantošana.

Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, kas savulaik uzbūvēts, lai varētu piedalīties starptautiskajā gāzes tirgū, izmantojot piegādes ar kuģiem, un likvidētu Krievijas “Gazprom” monopolu, nodrošinot ap 75% Baltijas gāzes patēriņa. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh.

ABC Timber ekspertu ieskatā šķeldas cenas pēdējo mēnešu laikā ir krasi cēlušās, un pie šādas koksnes izmantošanas politikas cenas varētu vēl pieaugt. Kā arī jāņem vērā tas, ka degvielas izmaksas ir ievērojami augušas, kas ir svarīga šķeldas pašizmaksas komponente. Pieaug inflācija un darbalgas. Līdz ar to jāsecina, ka jā, Latvijā ar koksnes resursu var saražot vajadzīgo siltumu, bet tas būs dārgs.

 

Sagatavots pēc LETA/Nozare.lv ziņām

Foto (sākuma): Roman Fox / Unsplash

Foto (tekstā): John Kinnander / Unsplash

Jaunmeķeļi, SIA | Reģ.nr.: 44103075512 | Adrese: Cēsu novads , Dzērbenes pagasts . “Jaunmeķeļi“, Latvija, LV-4118 | E-pasts: info@abctimber.com