Kas gaidāms koksnes tirgū pasaulē 2022. gada nogalē?  Eksperti prognozē.   

Enerģētikas krīze Eiropā, zāģmateriālu cenu tendences ASV, Ķīnas pieprasījuma kritums pēc baļķu un zāģmateriālu importa, kā arī globālā inflācijas tendence un karš Ukrainā – tāds ir fons pasaules tirgiem šā gada nogalei. Koksnes eksperti no GWMI piedāvā ielūkoties tirgus tendencēs, lai sniegtu priekšstatu par to, ko sagaidīt tuvākajos mēnešos.

Eiropa piedzīvo enerģētikas krīzi pēc Krievijas piegāžu pārtraukšanas

Eiropas Savienība pašlaik cīnās ar krīzi pēc atteikšanās no Krievijas enerģētikas resursiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ierosinājusi samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī enerģētikas uzņēmumu peļņu novirzīt grūtībās nonākušajiem patērētājiem.

Igaunijā dažām kokzāģētavām draud slēgšana, vismaz uz laiku, – jo pieprasījums krītas, ko izjūt kokmateriālu ražotāji, enerģijas cenas kāpj un ražošana kļūst nerentabla. Tajā pašā laikā malkas cenas kāpj, daži mežizstrādes uzņēmumi pat izvēlas pārdot lietaskoku malkā, nevis nodot kokzāģētavām.

Vāciju no Eiropas valstīm visvairāk skāris Krievijas gāzes piegāžu pārtraukums. Kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumi sagaida jaunu izmaksu pieaugumu enerģētikas sektorā, kas palielinās šogad jau tāpat pieaugušās izmaksas. Vācijas Kokmateriālu tirdzniecības asociācijas (GD Holz) dalībuzņēmumu aptaujā 27% aptaujāto sagaida ievērojamu pārdošanas apjomu kritumu, kas saistīts ar augstām elektroenerģijas cenām un būvniecības sektora pieprasījuma kritumu.

Lielbritānijā pieaugošās enerģijas izmaksas, paredzams, ietekmēs kokmateriālu cenas šā gada beigu ceturksnī un 2023. gada sākumā. Šobrīd esot labi kokmateriālu un koksnes paneļu krājumi. Cenu spiediens vasarā ievērojami mazinājās, bet baļķu importa cenas joprojām ir stabilas, jo pieprasījums pēc celulozes un papīra, paletēm un malkas Eiropā pašlaik ir ļoti liels.

ASV skujkoku zāģmateriālu cenas kāpj

Daudzi tirgus dalībnieki bija cerējuši, ka divi secīgi ceturkšņa IKP kritumi, kas liecina par recesiju, liks FRS apstāties uz sava īstermiņa procentu likmju paaugstināšanas. Tomēr ASV eksperti spriež, ka Centrālā banka turpinās izmantot monetāro politiku (likmju celšanu), lai cīnītos pret augstāko inflāciju vairāk nekā četru gadu desmitu laikā.

Procentu likmju kāpums un spēcīgais ASV dolārs ir ietekmējušas visu preču cenas, tostarp zāģmateriālu cenas.

Tuvojoties ziemai, jaunu māju celtniecībai ir tendence samazināties, tādējādi ietekmējot zāģmateriālu pieprasījumu. Zāģmateriālu tirgū ir vērojama sezonalitātes ietekme. 2021. gada augustā, tuvojoties rudenim un ziemai, tas sasniedza zemāko līmeni. 2022. gadā starpsezonā pieaugs arī procentu likmes. 2021. gada beigās trīsdesmit gadu fiksētas procentu likmes hipotēku likmes bija zem 3% līmeņa, un nesen tās bija virs 6%, tātad divreiz vairāk nekā pirms deviņiem mēnešiem. 300 000 ASV dolāru hipotēkas palielinājums par 3% palielina ikmēneša maksājumus par 750 ASV dolāriem mēnesī. Tas, saprotams, ietekmē pieprasījumu pēc esošajām mājām un jaunām būvēm, kam nepieciešami kokmateriāli – pieprasījums krīt.

Ķīnā pieprasījums pēc skujkoku baļķiem un zāģmateriāliem krītas

Pandēmijas profilakses un kontroles pasākumi Ķīnā pirmajā pusgadā ļoti ietekmēja loģistiku, transportu un kokmateriālu tirgus atveseļošanos.

Šā gada sākumā, no janvāra līdz jūlijam, Ķīnas skujkoku zāģmateriālu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija samazinājies par 21% līdz 9,2 miljoniem kubikmetriem, bet importa vērtība samazinājusies par 4% līdz 2,2 miljardiem ASV dolāru.

Ķīnas skujkoku baļķu imports 2022. gada sākumā bija samazinājies par 39% līdz 15,16 miljoniem kubikmetru, kas veido 68% no valsts kopējā apjoma. Taču importēto skujkoku baļķu vidējā cena tajā pašā periodā bija pieaugusi par 17% līdz 166 ASV dolāriem (CIF) par kubikmetru.

Trešais ceturksnis Ķīnā parasti ir zemā sezona koksnes patēriņam. No vienas puses, no jūlija līdz augustam karstā laika ietekmē Ķīnas būvniecības nozare bija iegājusi tradicionālajā starpsezonā, tirgus darījumu apjoms mazinājās, bija samazinājusies būvniecība un koksnes patēriņš. Šajā laikā daudzi uzņēmumi piedzīvoja elektrības pārrāvumus un darba traucējumus, kas ietekmēja arī kopējo tirgus pieprasījumu.

Krievijā koksnes izstrādājumu eksportam būtu jāmazinās

Krievijas kokmateriālu eksports, ko kopš 10. jūlija skar ES sankcijas, tāpat kā citus koksnes izstrādājumus, gada sākumā bija palielinājies par 3,4% līdz 13,4 miljoniem kubikmetru; uz draudzīgajām valstīm eksports pieauga par 8%. Tagad Krievijas uzņēmumi cenšas pārorientēt eksportu uz Tuvajiem Austrumiem un Āziju. Eksperti gada nogalē prognozē eksporta samazinājumu divciparu izteiksmē tādai produkcijai kā granulas, zāģmateriāli un saplāksnis.

Krievijas kokmateriālu eksports uz draudzīgajām valstīm gada sākumā veidoja 72% (9,6 miljonus kubikmetru). Aptuveni puse aizgāja Ķīnai (vairāk nekā 6,5 miljoni kubikmetru). Otrajā vietā ierindojās Uzbekistāna (vairāk nekā 976 000 kubikmetri). Tikmēr nedraudzīgās valstis, galvenokārt Eiropas Savienība un ASV, samazināja importu par gandrīz 7% līdz 3,8 miljoniem kubikmetru.

Gaidāms, ka 2022. gada atlikušajos mēnešos straujš importa kritums ir neizbēgams, ņemot vērā 10. jūlijā noteiktās ES sankcijas pret Krieviju, kas skar koksnes un tās galveno pārstrādes produktu iespējas realizēt starptautiskos tirgos.

 

Avots: GWM

Foto: PublicDomainPictures from Pixabay

Jaunmeķeļi, SIA | Reģ.nr.: 44103075512 | Adrese: Cēsu novads , Dzērbenes pagasts . “Jaunmeķeļi“, Latvija, LV-4118 | E-pasts: info@abctimber.com