Ja karš Ukrainā nozīmē beigas eksportam uz Krieviju un augstas energocenas – kā būt?

Kamēr Ukrainā karavīri un iedzīvotāji cīnās uz dzīvību un nāvi, pasaulē un Latvijā tiek rīkotas akcijas Ukrainas neatkarības atbalstam, vākti ziedojumi un gaidīti bēgļi, vienlaikus Rietumi koncentrē militāros spēkus pierobežās NATO valstu zonā un lemj par politiskām un ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, kas ietekmēs daudzas valstis un uzņēmējdarbību daudzās nozarēs, pirmām kārtām “bliežot” pa finanšu, transporta un enerģētikas sektoru. Mazumtirgotāji un vairumtirgotāji, paužot nostāju, steidz apturēt Krievijas un Baltkrievijas preču importu un izņem tās no sortimenta.

Tālāk īsumā ieskicēsim šī konflikta ietekmes galvenos virzienus attiecībā uz Latvijas ekonomiku.

Neizbēgami, Krievijas un Ukrainas militārais konflikts, kas sākās ceturtdienas (24. februāra) rītā ar Krievijas armijas iebrukumu Ukrainas teritorijā, atstās ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku – galvenokārt uz eksportu, energoresursiem un ražošanas izejvielu importu, tostarp arī koksnes nozarē. Konflikta notikumu attīstību un ietekmi paredzēt neviens neuzdrošinās, bet sliktākais scenārijs Latvijas ekonomikai draud ar to, ka sankciju dēļ Latvijas uzņēmumi var atvadīties no eksporta uz Krieviju, kā arī uz Baltkrieviju, un karadarbības dēļ – arī uz Ukrainu.

Eiropas Savienības līderi ārkārtas samitā ceturtdien vienojās vērst pret Maskavu bargas sankcijas, kas “aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā pielietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu “melnajā sarakstā” un jaunus iekļaušanas kritērijus”, teikts samita gala dokumentā. Arī ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, pret Maskavu tiks vērstas bargas sankcijas, kam cita starpā tiks pakļautas četras lielākās Krievijas bankas, kā arī tiks ierobežota Krievijas piekļuve modernajām tehnoloģijām. Sankciju pakete var tikt pārskatīta, sekojot turpmākajiem notikumiem. Jāpiebilst, ka Eiropas valstīm nemaz nav tik viegli panākt vienotību Krievijas jautājumā, ņemot vērā ekonomiskās un politiskās intereses.

“Notikumu attīstība ap Krievijas-Rietumu konfliktu Latvijas ekonomiku var skart tiešā veidā – caur investīciju un tirdzniecības saitēm ar Krieviju, gan arī netiešā veidā – caur globālajām cenām un konflikta seku ietekmi uz citām Eiropas valstīm, kas mums ir nozīmīgi tirdzniecības partneri. Jau redzam, ka globālajos izejvielu tirgos ir būtiski augušas naftas, gāzes, metālu un kviešu cenas. Ņemot vērā straujo notikumu attīstību un nenoteiktību, ietekmes apmēru uz Latvijas ekonomiku šobrīd prognozēt ir neiespējami. Var teikt, ka šogad un nākamgad visticamāk redzēsim augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi, nekā gaidījām iepriekš,” nākotni iezīmē “Swedbank” galvenā ekonomiste Agnese Buceniece.

Krievijas loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies salīdzinājumā ar laiku pirms desmit un vairāk gadiem, taču Krievijas tirgus joprojām ir svarīgs Latvijas eksportētājiem. Pērn Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas ir 7,3% ko kopējā eksporta apjoma. Salīdzinot ar laiku pirms finanšu krīzes, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju ir gandrīz dubultojusies, taču īpatsvars kopējā eksporta apjomā sarucis no 10% līdz jau minētajiem 7,3%, kas liecina, ka Latvijas eksportētāji ir apguvuši citus, pamatā Eiropas Savienības, tirgus.

Eksporta vērtība uz Ukrainu pērn sasniedza 230 miljonus eiro jeb 1,4% no kopējā Latvijas eksporta apjoma, bet eksports uz Baltkrieviju veidoja 186,8 miljonus eiro jeb 1,1%.

Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Krieviju ir alkoholiskie dzērieni, ņemot vērā, ka  a/s “Latvijas balzams” iekļaujas Krievijas miljardiera Jurija Šeflera kontrolētajā “Amber Beverage Group” un ar ražojumiem apgādā arī citus grupas uzņēmumus. Tāpat Krievija ir svarīga dažādu mehānisko un elektroierīču eksportam, farmācijas biznesam un vieglās rūpniecības uzņēmumiem. Savukārt eksportā uz Ukrainu pirmām kārtām cietīs Latvijas zāļu ražotāji, kā arī jau minētie alkohola piegādātāji.

Latvijas Bankas apkopotā informācija par tiešajām ārvalstu investīcijām savukārt liecina, ka pēdējā gada laikā ir krietni pieauguši Krievijas ieguldījumi Latvijā. Pagājušā gada 3.ceturkšņa beigās tās ir sasniegušās 1,905 miljardus eiro, kas ir 10,7% no kopējā ārvalstu tiešo investīciju apjoma Latvijā.

Savukārt Latvija pēdējā gada laikā ir krietni audzējusi ieguldījumus Ukrainā. Pagājušā gada 3.ceturkšņa beigās tie ir sasnieguši 134 miljonus eiro, kas ir 5,6% no kopējām Latvijas veiktajām tiešajām investīcijām ārvalstīs un lielākās Latvijas investīcijas valstīs ārpus Eiropas Savienības. Tikai aiz Ukrainas ar 111 miljoniem eiro seko Latvijas ieguldījumi Krievijā.

Pakalpojumu sektorā lielākais trieciens varētu skart tranzītu, jo liela daļa dzelzceļa kravu Latvijā joprojām nonāk caur Krievijas teritoriju, taču to apjoms pēdējos gados ir ievērojami krities. Pēc finanšu sektora “kapitālā remonta” ievērojami ir mainījusies situācija bankās un pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem pašlaik Krievijas noguldījumi Latvijas bankās veido vien 1,1%.

Sankciju mērķis un ietekme

Visaptverošas sankcijas ir mērķētas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, taču, kā atzīst Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste aģentūrai LETA, tās “nenoliedzami atstās postošu ietekmi ne tikai uz Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, bet negatīvi ietekmēs arī sankciju piemērotāju – Rietumu un mūsu valsts ekonomiku”. Taču viņš uzsvēra atbalstu šīm sankcijām, pamatojot ar to, ka “dzīve blakus neaprēķināmam un agresīvam kaimiņam vēl postošāk ietekmēs ekonomiku, investīciju pievilcību, cilvēku pārliecību par nākotni”.  Viņš arī piebilda, ka uzņēmējiem, kuri vēl nebija pārorientējuši darbību uz drošākiem tirgiem, jāapzinās ka Latvijas saimnieciskā sadarbība ar Krieviju faktiski ir kļuvusi neiespējama.

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam. “Tās finanšu sistēma, visticamāk, tiks izolēta no ASV un Eiropas finanšu tirgiem, ar saviem stratēģiskajiem sabiedrotajiem būs solidāra arī Japāna. Pastāv iespēja, ka tirdzniecība ar Krieviju, kā arī Baltkrieviju var pilnībā apstāties, pat, ja netiek noteikts tirdzniecības embargo, jo norēķini var kļūt neiespējami. Normāla tirdzniecība ar Ukrainu arī diez vai būs iespējama kara stāvokļa dēļ,” sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka karš un sankcijas ietekmēs visas pasaules ekonomiku, līdz ar to netieša ietekme var skart lielāko daļu Latvijas eksporta.

Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis šaubās, vai ekonomiskās sankcijas spēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. “Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus,” viņš teica. Noskaņojums ekonomikā pasliktināsies, tomēr no ekonomikas krituma var izvirīties, un daudzas nozares, īpaši tās, kas strādā Rietumu tirgos, būvniecībā un uz iekšējos patēriņu vērstās, turpinās darboties ierastajā ritmā. “Apstākļi ir mainījušies, bet ekonomika funkcionē arī šādos,” uzskata Gašpuitis.

Ceturtdienas iebrukuma sekas – ir sākusies panika Eiropas lielākajās biržās. Visstraujāko lejupslīdi piedzīvo uzņēmumu akciju cenas, kuriem ir vislielākā klātbūtne Krievijā.

Augs cenas energoresursiem un preču dārdzība

Vai pašlaik noteiktās sankcijas Krievijai būs pēdējās vai tā tiks pilnībā “izolēta” no pārējās pasaules, nezinām, taču uz notikumiem reaģē cenas energoresursu biržās. Tas nozīmē, ka visus gaida jauns cenu lēciens par gāzi, elektroenerģiju un degvielu, kas tālāk izpaudīsies arī citu preču un pakalpojumu cenās. Piemēram, “Brent” markas jēlnaftas cena ceturtdien pirmo reizi pēdējo vairāk nekā septiņu gadu laikā pārsniegusi 100 dolāru barelā robežu, ņemot vērā bažas par naftas piegādēm pēc Krievijas lēmuma iebrukt Ukrainā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka dabasgāzes cenas Eiropas biržās atgriežas tikpat augstā līmenī, kāds tas bija decembrī.

“Labā ziņa, ka šobrīd, atšķirībā no decembra, esam krietni tuvāk apkures sezonas beigām, līdz ar to ir mazāks sezonālais spiediens uz gāzes pieprasījumu,” pauda SPRK vadītāja, norādot, ka vienlaikus jārēķinās, ka dabasgāzes iesūknēšana Eiropas dabasgāzes krātuvēs notiks pie cenu līmeņa, kas ir augstāks par to, kāds bija iepriekšējā iesūknēšanas sezonā. Līdz ar to arī nākamajā apkures sezonā, visticamāk, jārēķinās ar paaugstinātām apkures izmaksām. Augstāka dabasgāzes cena atsauksies arī uz elektroenerģijas cenām, īpaši patēriņa maksimumstundās.

Arī Uldis Rutkaste kā lielāko Latvijas ekonomikas ievainojamību norāda energoatkarību no Krievijas. “Līdz šim aptuveni 90% dabasgāzes importējām no Krievijas. Lai gan trūkstošo elektroenerģiju lielā mērā importējam no “NordPool” biržas, arī šajā jomā Krievijas ietekme ir joprojām nozīmīga. Netieši, caur mūsu dienvidu kaimiņu esam eksponēti pret Krieviju arī degvielas importa ziņā,” teica Latvijas Bankas pārstāvis, norādot uz nepieciešamību Latvijai stiprināt energo-neatkarību. “Manuprāt, nekavējoties ir jāsper soļi, lai sāktu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, veidojot pašiem savu gāzes importa kapacitāti, un jāiegulda biomasas un vēja enerģijas ražošanas attīstībā,” sacīja Rutkaste.

Lai nodrošinātos pret iespēju, ka Latvija varētu palikt bez energoresursiem, valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS “Latvenergo” iegādāsies papildu stratēģiskas sašķidrinātās gāzes rezerves.  Valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē patlaban esot pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod “Latvenergo” papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Tomēr, kā norāda eksperti un liek domāt veselais saprāts, energoresursu cenu ietekme būs jūtama visā Eiropā – arī tajos Latvijas eksporta tirgos, kas mums ir daudz svarīgāki par Krieviju un Ukrainu.

Apdraudēta arī izejvielu piegāde

Vairākas nozaru asociācijas norāda, ka Krievija un Ukraina ir nozīmīgas izejvielu piegādātājas. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons min, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu – galvenokārt metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat ietekme būs arī uz tādus būvmateriālu importu kā koks, ķīmija, minerāli.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds norāda, ka sankcijas ietekmēs daļu uz Krieviju eksportējošo metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu, kā arī tērauda izejmateriālu importu, jo Krievija ir nozarei lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs. Tomēr esot grūti aprēķināt tirgus daļu, jo daudz materiāla tiek reeksportēts tālāk, bet daļa Krievijas tērauda ienāk Latvijā caur kaimiņvalstīm.

Ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka Latvijas kokrūpniecības nozarē notiek diskusijas par to, ka šādos apstākļos vietējais koksnes resursus prioritāri būtu jānovirza iekšējam tirgum, nevis eksportam. Kokmateriālu imports no Baltkrievijas un Krievijas pērn kopumā sasniedzis pusmiljarda eiro vērtību, tādēļ tiek norādīts, ka pašlaik būtiski ir strādāt pie neatkarīga tirgus izveides un savstarpējas sadarbības, lai primāri nodrošinātu Latvijas tirgu ar vietējiem kokmateriāliem.

Bankas pauž gatavību ievērot visus  sankciju regulējumus

Latvijas bankas pauž gatvību ievērot visus pieņemtos sankciju regulējumus, aģentūrai LETA atzina Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. Tomēr vienlaikus uz jautājumu, vai bankas neplāno pārtraukt norēķinus ar Krieviju, asociācijas pārstāvji norādīja, tie ir katras bankas individuāli biznesa lēmumi un asociācijas rīcībā neesot informācijas par banku plāniem.

Ekonomikas ministrs aicina atsaukties Latvijas uzņēmējus, kas var ziedot Ukrainas iedzīvotājiem nepieciešamās preces

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs aicinājis atsaukties Latvijas uzņēmējus, kas varētu ziedot Ukrainas iedzīvotājiem nepieciešamās preces. Ekonomikas ministrija atzīmē, ka pašlaik šāda akcija nepieciešama, lai strukturētu atbalsta iespējas. “Šobrīd nav ziņu, vai visu no šī saraksta vajadzēs, taču aptaujas mērķis ir apzināt iespējas,” sacīts anketas ievadtekstā.

Ieviesti gaisa telpas un avio-pakalpojumu ierobežojumi 

Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” atcēlusi reisus uz Krieviju vismaz līdz 26. martam (pasažierus aicina pārbaudīt rezervāciju lidsabiedrības mājaslapā, lai saņemtu naudas atmaksu). Satiksmes ministrija rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Lidzīgi lemj arī mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā. Gaisa telpu Krievijas lidmašīnām no šodienas (sestdien, 26. februārī) ir slēgušas arī  Bulgārija, Čehija un Polija. Polijas nacionālā lidsabiedrība LOT pārtraukusi reisus uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Dažas dienas iepriekš  Lielbritānija aizliedza Krievijas nacionālās lidsabiedrības “Aeroflot” reisus uz Lielbritāniju, uz ko Krievija atbildēja, aizliedzot jebkādu ar Lielbritāniju saistītu lidmašīnu, tostarp tranzīta reisu, atrašanos Krievijas gaisa telpā. Moldova ir paziņojusi, ka pilnībā slēdz savu gaisa telpu un visi reisi tiek novirzīti uz citām reģiona lidostām, bet Baltkrievija paziņoja par daļas savas gaisa telpas slēgšanu. Un Krievija kā atbildes soli sper savas gaisa telpas norobežošanu.

Arvien vairāk mazumtirgotāju un vairumtirgotāju izņem Krievijas un Baltkrievijas preces no tirdzniecības

Par Krievijas un Baltkrievijas preču izņemšanu no tirdzniecības paziņojuši daudzas mazumtirdzniecības ķēdes, tostarp “Elvi”, “top!”, “Citro”, “Mego”, “Aibe” veikalu tīkli, tāpat “Rimi”, “Maxima”,  “Narvessen”, kā arī “Magnum Medical” un aptieku tīkls”Apotheka”. Piemēram turpina sekot daudzi citi, un visus uzskaitīt nav iespējams. Būtu jau jauki domāt, ka šādi soļi apturēs militārās darbības, ietekmēs Krievijas režīma lēmumus vai starptautiskos soļus.  Taču parādīt attieksmi, nostāju un nosodījumu ir cēli, kaut arī ietver sevī ekonomiski neizdevīgu rīcību, kas  kas skars patērētājus un apgrūtinās ikdienas dzīvi ne vien pašiem, bet arī ražotājiem un piegādātājiem, kas karu nav sākuši un to, iespējams, pat neatbalsta tikpat nikni, kā Rietumi. Taču kara spēles nepakļaujas miera laika loģikai.

Avots: Sagatavots pēc LETA/Nozare.lv ziņām 

Foto: Tina Hartung/Unsplash