Eiropas kokmaterialu tirgus apskats: līdz gada beigām cenu kritumu neparedz
Gatavo koksnes izstrādājumu cenas būtiski krītas, savukārt visā Eiropas kokzāģētavu sektorā pircēju vidū šobrīd ir ļoti nogaidošs tirgus. Kopš pavasara ekstrēmā koksnes izstrādājumu cenu maksimuma līdz šim strauji kritusies pasūtījumu situācija, kas novedusi pie cenu krituma par 20–40 procentiem atkarībā no kvalitātes, tirgus un ražotāja. Piegāžu līgumi, tiek slēgti uz īsākiem laika periodiem. Tā ziņo DanskeBank, atsaucoties uz GWMI.
Sākoties Ukrainas karam un Eiropai ieviešot sankcijas, pārliecība par tūlītēju ietekmi uz tirgu un Krievijas un Baltkrievijas koksnes nozušanu no Eiropas tirgiem, daudzus mudināja iepirkt šo koksni lielos apjomos par augstām cenām. Taču ietekme bija pārvērtēta. Krievijas kokmateriāli un koka izstrādājumi turpināja ienākt Eiropā līdz 10 jūlijam, ja pirkuma līgums bija parakstīts pirms sankciju ieviešanas. Šobrīd Krievijas kokmateriāli Eiropā gan vairs netiek ievesti, līdz ar to tiek prognozēta kokmateriālu tirgus uzlabošanās.
Daudzi cer, ka, atjaunojoties ASV un Ķīnas tirgiem un uzlabojoties situācijai tajos, Eiropas tirgus līdzsvarosies un līdz ar uzlabotām eksporta iespējām tirgus piesātinājums mazināsies. Eiropas kokzāģētavas uz ASV eksportē jau 4 miljonus kubikmetru, kas ir ap 10 procentiem no ASV koksnes izstrādājumu kopējā importa. Pirms pandēmijas 2019. gadā uz Ķīnu no Eiropas tika eksportēti 27 miljoni kubikmetru koksnes izstrādājumu. Šobrīd eksports uz Ķīnu ir samazinājies par 40 procentiem. Ja Ķīna atvērsies, tad šajā virzienā varētu skatīties eksporta pieauguma potenciālu.
DanskeBank prognozē, ka koksnes zemākā cena šoreiz tomēr būs ievērojami augstāka, nekā iepriekšējā krituma laikā, turklāt koksne būs deficīts produkts, kam būs piešķirta augstāka prioritāte dažādos lietojumos. Kokzāģētavu izmaksas ir pieaugušas galvenokārt uz koksnes un enerģijas izmaksu paaugstināšanās rēķina, tajā pašā laikā tādi konkurējošie materiāli kā tērauds, alumīnijs un betons ir vēl vairāk sadārdzinājušies.
Kokmateriāli un papīrmalka
Pieprasījums pēc koksnes ir rekordaugsts, kokzāģētavas līdz šim ir strādājušas ar maksimālo jaudu, un celulozes rūpniecība ir sasniegusi neticami labus rezultātus. Tomēr šobrīd kokzāģētavas samazina zāģēšanu, kamēr celulozes rūpniecība turpina ražot. DanskeBank prognozē, ka elektrības krīzes iespaidā nākotnē turpināsies izteikta nepieciešamība pēc papīrmalkas celulozes rūpnīcām un liels pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes. Turklāt 9 miljonu m3 Krievijas papīrmalkas trūkums Somijā atspoguļojas cenās un kokmateriālu plūsmās Baltijas jūras reģionā.
Jāpiepiebilst, ka Somijas pilsētā Kemi pēc gada sāks darboties līdz šim lielākā kokzāģētava un bioproduktu ražotne (Metsa grupas un Eiropas Investīciju bankas projekts, vairāk lasiet šeit ), kas palielinās pieprasījumu pēc papīrmalkas par 4 miljoniem m3 –veiksmīgo darījumu meklējumi jau sākušies.
DanskeBank mežu īpašniekiem, kas grib izstrādāt mežu, iesaka to darīt tagad
Šobrīd tirgus ir ļoti īpašā situācijā. Nozarei ir akūti nepieciešama koksne. Bankas ekspertu skatījumā ir pēdējais laiks veikt mežu izstrādi, ņemor vērā pašreizējo cenu situācijā. Cenu kāpumu var sagaidīt īpaši enerģētikajai koksnei.
Tātad, DanskeBank eksperti uzskata, ka kokmateriālu cenas līdz gada beigām saglabāsies augstas, ātram cenu kritumam nav redzama pamata. Tomēr ja daudzi mežu īpašnieki šoruden pārdos cirsmas tā, ka kokzāģētavas palielinās savus krājumus – tādā gadījumā cenas varētu arī kristies.
Īsumā:
- – Krievijas koksnes iztrūkums pēc sankciju ieviešanas līdzsvaro Eiropas tirgu
- – Zāģētavas mazina ražošanu enerģijas rēķinu pieauguma dēļ
- – Ķīnas tirgus uzņem apgriezienus
- – Būvniecības sektorā priekšroka tiek dota klimat-gudriem projektiem ar plašāku kokmateriālu izmantojumu
- – Inflācijas sekas vēl nav pilnībā izpaudušās
- – Iespējams, gaidāms otrais tirgus pārmaiņu vilnis, kad beigsies līdzšinējie kontrakti
- – Vides un klimata aizsargāšanas apstākļos ekonomika mazinās, un priekšroka tiek dota mazu izmaksu projektiem
Avots: abctimber.com sagatvoja pēc GWMI
