Egļu zāģmateriālu pārprodukcijas draudi, paredzamais eksporta kritums un egles gudrība!
Kad eksperti runā par ekonomisko recesiju, tā vien gribas ielūkoties vēsturē un izprast procesus – ne vien priekšvēstnešus, bet arī gaitu un izeju no tās.
Pēc ekonomikas teorijām, laikos, kad cilvēki ierobežo tēriņus un sašaurina dzīves telpu, visaktuālākās ir dzīves pamatlietas – kur dzīvot, ko ēst un darbam un pelnīšanai nepieciešamais, un pēc iespējas nekā lieka, tikai vajadzīgais. Un kaut kas sirds un dvēseles iepriecināšanai, lai nepazustu ikdienas paredzamībā un neizbēgamībā. Skaidrs, ka cenas kāpj, patēriņš un pieprasījums samazinās, ražošana samazinās, līdz ar to – arī uzņēmēju darbības lauks un iespējamā peļņa.
Mūsdienās vairāk nekā jebkad šajos ekonomiskajos apstākļos esam lielo ekonomiku un naudas turētāju – Amerikas – vētru, svārstību, pārmaiņu, notikumu, lēmumu ietekmē. Ja kontrakti ASV preču biržā samazinās, cenas zāģmateriāliem krīt (salīdzinājumā ar pērno gadu par 27%, bet četrkārt kopš 2021. gada, kad bija nepieredzēts uzplaukums.), kas atspoguļo pieprasījuma mazināšanos un aktivitātes zudumu ASV mājokļu tirgū, tad tas ietekmē arī mūs kā kokmateriālus eksportējošu valsti. Līdzīgu notikumu secību varēja vērot arī 2008. gada krīzē. (skat.rakstu nra.lv)
Kā izdzīvot un cik plaša ir pasaules telpa, kurā uzņēmējiem ir iespēja lemt par savu izdzīvošanu? Un kā uzturēt radošu pieeju, lai pārdzīvotu visus laikus, līdz jaunam uzplaukumam? Ja valdība runā par skaidri nedefinējamu ekonomikas transformāciju – tad kur tai vieta un kāda loma jau esošiem uzņēmumiem un uzņēmējiem? Tie ir jautājumi, par ko būtu vērts runāt vairāk.
Taču pagaidām – vērojam bēdīgus lauksaimniekus nupat svaigi aktuālajā “piena krīzē”, kad daļa lopu nonāk kautuvēs vai tiek pārdoti uz kaimiņvalstīm, no kurienes arī pienu pirksim un lētāku. Pagaidām. Un tos, kas ar augstajām cenām mēģina konkurēt par pircēju interesi ar vienīgo priekšrocību – “Latvijā ražots”.
Mežizstrāde un kokrūpniecība ir viena no Latvijas svarīgākajām un plašākajām nozarēm. Cenas un pieprasījums pēc kokmateriāliem krītas – pēc “zelta laikiem” kovidpandēmijas ierobežojumu periodā, kad daudzi centās uzlabot savus dzīves apstākļus, būvēt, uzlabot, iekārtot mājokļus. Šobrīd hipotekāro kredītu likmes pasaulē aug, aktivitātes apsīkst, ietaupījumi aiziet vai jau ir aizgājuši citiem sadzīves mērķiem. Kā norāda nra.lv, rakstot par recesijas pazīmēm un raksturojot trīs nozares – piena, koku un interneta veikalu – , tad jā, cenas krīt, būvniecība samazinās, bet Eiropas mežos izplatās mizgrauzis, kas noposta egļu audzes. Arī Latvijā mizgrauzis ir aktīvs, un, kā zināms, ķēries pat pie enerģētiski spēcīgā Pokaiņu meža. Ko nozīmē mizgrauža plosīšanās? Ka egles būs jāzāģē gribot negribot, kā kokmateriāls tas ir labi izmantojams, taču pieprasījuma trūkuma dēļ zāģmateriāli var palikt noliktavās, rasties pārprodukcija.
“Paredzamā problēma ir tā, ka drīzumā egļu kokmateriālu tirgū būs pārpārēm un nevar pat izslēgt varbūtēju cenu dempingu, bet brīdī, kad ekonomiskā situācija atkal būs normalizējusies, tirgū būs vērojams deficīts un materiālu nāksies pirkt par pārmērīgi augstām cenām.” Tā raksta nra.lv.
Nra.lv eksperti šajos apstākļos paredz Latvijas kokmateriālu eksporta samazināšanos, kas nozīmē, ka valstī arī naudas ienāks mazāk.
Nobeigumā – dienas citāts:
“ Kalnu egle mums atklāj īpašu gudrību. Tā dabiski veido zaļo zaru vainagu. Zari stiepjas pretim gaismai un ļauj pieaugt tam, kas dīgli uztur. Vienīgi gaismā var veidoties skujas un kļūt par koka spēku. Tas attiecas uz visu dzīvo: kas atraujas no gaismas, tas atmirst un kļūst organismam par nastu. Savā dabiskajā gudrībā kalnu egle atmet tumsā esošos nokaltušos zarus, jo tajā nav dzīvības. Bet tieši tur, kur tā atmetusi nedzīvo, rodas skaņas substance. To veido bezzarains, ar plāniem gadu gredzeniem, garšķiedrains un izturīgs skaņas koks, no kura reiz taps vijole.” Tā raksta Martins Šklēzke, vijoļmeistars grāmatā “Skaņa”.
Jānovēl mums visiem prasmi izmantot dzīvības un augšanas spēku tur, kur tas ir, atmest lieko tur, kur tam vairs nav pielietojuma, un veidot nākotnē apstrādē, idejās, materiālā veidojamu vērtību tur, šobrīd tiek spēcināta izturība.
Autors: abctimber.com
