Divas kokrūpniecības problēmas, tuvojoties ziemai un piedzīvojot enerģētikas krīzi Eiropā
Tuvojoties ziemai, enerģētikas krīze Eiropā rada lielāku spiedienu uz ekonomiku kopumā un jo īpaši uz kokrūpniecību. Attiecībā uz Eiropas kokrūpniecību ir jāņem vērā divas galvenās problēmas. Tā vēsta GWMI eksperti.
1. Enerģijas cenu pieaugums nozīmē augstākas ražošanas izmaksas.
Pērn pie elektrības cenu kāpuma augstās koksnes cenas tomēr nodrošināja kokzāģētavām labu rentabilitāti. Šobrīd cenas ir nedaudz normalizējušās, pieprasījums ir samazinājies, un nākamajos gados paredzama arvien lielāka pieaugošo enerģijas cenu ietekme. Kokzāģētavām Eiropā un citos kokrūpniecības segmentos ir jāpielāgojas augstākām enerģijas cenām un jāpielāgo ražošana.
Kanādas zāģmateriālu giganta Canfor 70% piederošā Vida grupa, reaģējot uz enerģijas cenu kāpumu un pieprasījuma mazināšanos, ir koriģējusi ražošanu par 15%.
Zviedru gigants Södra Wood ir nolēmis atlikušajā 2022. gada daļā samazināt zāģmateriālu ražošanu par aptuveni 100 000 m³, ņemot vērā pieaugošo inflāciju un augstākas procentu likmes Eiropā un ASV.
Somu grupa Metsä Tissue vairākas dienas samazināja ražošanu gan Slovākijas, gan Vācijas ražotnēs, kā arī neizslēdz turpmāku ražošanas samazinājumu, kas var ietekmēt produktu pieejamību.
Austrijas koksnes paneļu ražotājs Egger savā jaunākajā finanšu pārskatā norādījis, ka paredz peļņas mazināšanos nākamajā finanšu gadā, pieaugot enerģijas un transporta izmaksām.
GWMI tomēr norāda uz dažiem pozitīviem signāliem. Augstākas elektroenerģijas izmaksas rada spiedienu ne tikai uz kokzāģētavām, bet arī uz citu būvizstrādājumu ražotājiem. Pieaug arī tērauda un betona ražošanas izmaksas. Tas var nozīmēt konkurences priekšrocības zāģmateriālu izstrādājumiem un tādējādi uzlabotas iespējas.
2. Malkas un granulu cenas pieaug, un Eiropa sāk just enerģētiskās koksnes deficītu – malkā aiziet ozoli, bērzi un arī skujoki.
Gāzes un elektrības cenām pieaugot, daudzas mājsaimniecības Eiropā izmanto malku un granulas kā alternatīvu apkures avotu. Daudzās Eiropas valstīs pieprasījums jau ir licis manīt enerģētiskās koksnes trūkumu, līdz ar to dubultojušās gan malkas, gan kokskaidu granulu cenas. Kā zināms, no 2022. gada jūlija stājās spēkā ES aizliegums importēt Krievijas koksnes granulas enerģijas ražošanai, un tas ietekmēja visu piegādes ķēdi. Prognozes par gada atlikušajiem mēnešiem nav iepriecinošas.
ES faktiski ir vienīgais reģions pasaulē, kurā nav būtisku izejvielu eksporta ierobežojumu. Taču tas varētu mainīties zāģmateriālu trūkuma dēļ. Bulgārija, kur pieprasījums pēc koksnes ir trīskāršojies, jau 18.augustā izdeva rīkojumu līdz šā gada 17.novembrim aizliegt koksnes eksportu uz valstīm ārpus ES, lai novērstu koksnes deficītu vietējām vajadzībām un kokapstrādes nozarei. Arī Ungārijas valdība arī sākusi ierobežot malkas eksportu. Lai gan tas eksports nav tieši aizliegts, valdībai ir tiesības to kontrolēt eksportu un, iespējams, pilnībā apturēt pārdošanu ārvalstīs. Tāpat arī Slovākijā izskanējuši aicinājumi aizliegt koksnes eksportu, taču pagaidām tie ir noraidīti.
Gandrīz visas koksnes sugas Eiropā tagad tiek izmantotas kā malka, pat tādi lietaskoki kā ozols, kastaņa, bērzs utt. Taču ar to joprojām nepietiek, un tiek ziņots, ka skujkoku, piemēram, egles, tiek izmantota kā malka. Tas var izraisīt izejvielu pieejamības krīzi gan Eiropas lapkoku, gan skujkoku rūpniecībā.
Avots: GWMI
