Atkal krīze? Pasaules ekonomika rekordīsā laikā saskaras ar jaunu recesiju

Ekonomika ir sarežģīta lieta. Var teikt, ka pasaules ekonomikā globālā līmenī plosās vētra. Ko nozīmē recesija? Citā vārdā – ekonomiskā lejupslīde – nozīmē, ka finanšu sektors sašķobās, banku un kredītu saistības sadārdzinās, saimnieciskā darbība krasi samazinās un cilvēku labklājība ir apdraudēta. Būs mazāk darba uzņēmumiem, mazāk iespēju nodarbināt cilvēkus, kuriem savukārt būs mazāk iespēju pelnīt un iepirkties, apgādāt sevi un ģimeni. Lai gan kokrūpniecības nozarē līdz šim ir veicies labi un pieprasījums koksnei ir bijis labs, pazīmes liecina, ka var gaidīt pārmaiņas.

Pasaules ekonomika ir cikliska: uzplaukumam seko lejupslīde, tad atgūšanās Lai gan krīzes ir cikliska parādība ekonomikā, šoreiz jau iepriekš pandēmijas laikā sašķobīto un problēmās nonākušo pasaules finanšu un ekonomisko situāciju krīzes slieksim krasi pietuvinājis Krievijas uzbrukums Ukrainai. Brīdinājuma pazīmes par tuvojošos recesiju kļūst arvien biežākas, un arvien vairāk dzirdama ekspertu balss:  no krīzes izvairīties neizdosies, jautājums ir tikai, cik dziļa un cik ilgi tā būs.

Jāatgādina, ka kopš Otrā pasaules kara pasaule jau vairākkārt ir piedzīvojusi ekonomiskās lejupslīdes, arī 2020. gada kovidlaika situācija ekonomikā ir raksturojama kā recesija. Ja tagad sekos nākamā, tad, jāatzīst, šie pāris gadi būs absolūti rekored-īss laiks, kurā no labklājības kāpuma iegrimsim nabadzībā, kad būs vien ciešāk jāsavelk jostas.

Par galveno iemeslu uzskatāms Krievijas iebrukums Ukrainā, lai gan, noteikti, ir vēl arī citi, kas nu jau piemirsušies vai palikuši šīs traģēdijas ēnā. Taču pirms Vladimirs Putins sāka karu,  Eiropā bailes no recesijas nebija izteiktas. Tagad ekonomisti runā par to kā par neizbēgamību.

Trīs pasaules ekonomikas dzinēju – ASV, Eiropas un Ķīnas – ekonomikas atdziest, katra sava iemesla dēļ un vienlaikus kopīgo globālu problēmu dēļ. Šīs trīs pasaules liel-ekonomikas  veido divas trešdaļas no pasaules ražošanas un patēriņa, līdz ar to visu pārējo planētas valstu iedzīvotāju labklājība ir tieši atkarīga no viņu labklājības.

Eirozonu jūtami skar problēmas saistībā ar gāzes piegāžu samazināšanos no Krievijas;  Ķīna cieš no kovida karantīnas un krīzes nekustamā īpašuma tirgū, savukārt ASV saskaras ar mājsaimniecību ienākumu un patēriņa kritumu, bet pieaugošās kredītu procentu likmes nomāc investīcijas –  tā situāciju raksturo Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva, bulgāru izcelsmes ekonomiste. “Tas viss ietekmē nabadzīgās un jaunattīstības valstis. Tās pelna mazāk, jo pieprasījums pēc to eksporta sarūk, un tās tērē vairāk pārtikas un enerģijas cenu kāpuma dēļ,” viņa sacīja, atklājot pēdējo SVF un pasaules sanāksmi šoruden.

Cik prognozējama ir krīze?

Ekonomisti un valstu un institūciju amatpersonas teju vai sacenšas, lai prognozētu recesiju un tās iespējamo scenāriju. Atsaucot atmiņā senāko lielo globālo finanšu krīzi, kas notika 2008. gadā, visi cenšas analizēt, kas tika palaists garām un kā to izdevās izbeigt. Toreiz, 2008. gadā, krīze sākās diezgan negaidīti. Vairākas lielas bankas ASV, Lielbritānijā un citās rietumvalstīs sabruka uzreiz. Ārpus ļoti šaura finansistu un analītiķu loka neviens nebija gaidījis tik masīvu krīzi. Taču šoreiz ir savādāk.

“Ja iepriekšējās krīzes nekādi nebija iespējams paredzēt, tad šoreiz, manuprāt, ir iespējams paredzēt, ka krīze tomēr notiks ar lielu varbūtību,” intervijā raidsaibiedrībai CNBC sacījis viens no  slavenākajiem pasaules baņķieriem Džemijs  Daimons, kurš vada ASV banku JPMorgan Chase No kurienes nāks nepatikšanas? Daimons min –  varbūt no kredītu tirgus, varbūt no akciju tirgus, bet varbūt no valsts, var būt arī no kaut kā, ko vēl nezinām.

Kā risināt?

Varas iestādes 2008. gada krīzi risināja ar naudas drukāšanu. Kredītu procentu likmes noslīdēja līdz nullei. Tomēr tas nedeva vēlamo vēlamo IKP pieaugumu.  Pirmajā desmitgadē pēc 2008 gada krīzes pasaules lielākās ekonomikas ASV IKP pieauga par 22%, savukārt iepriekšējā, arī desmit gadu izaugsmes fāzē 90. gados, tas pievienoja 43%, bet īsākā kāpumā 1961. gadā. pat 54%.

(IKP, kā zināms, tiek uzskatīts par valsts ekonomikas un labklājības atspoguļojošu mērītāju, un tāpat nu jau ir zināms, ka tas nav objektīvs. Taču labāks valsts labklājības mērījums pagaidām nav ieviests, līdz ar to vadāmies pēc šī – tomēr paturot prātā interpretācijas iespējas. Vairāk par to šeit)

Tātad, tolaik ienākumi Rietumu valstīs stagnēja, valdības samazināja sociālos izdevumus, lai atgūtu iztērēto banku glābšanai. Politikā un biznesā sākās radikālu pārmaiņu laikmets un – interneta ekonomika.

Kopš tā laika vairākkārt izskanējuši brīdinājumi par gaidāmo ekonomikas lejupslīdi, tostarp  2018. gadā, kad ASV prezidents Donalds Tramps (prezidentūras laiks no 2017. līdz 2021. gadam) uzsāka vairākus “tirdzniecības karus”, un  arī 2019. gadā, kad akciju tirgū parādījās pirmās lejupslīdes pazīmes. Ekonomisti, ierēdņi un uzņēmēji sāka runāt par izaugsmes cikla beigām. Tobrīd vēl neviens nezināja pārsteigumus, ko gatavo 2020. gads, kad sākās vispasaules kovidvīrusa krīze. Sākās pandēmija, pasaule, var teikt, tika slēgta un “sēdējā” karantīnā. 2020. gadā ekonomika atkal piedzīvoja krasu lejupslīdi.

Tālāk – sliktāk?

SVF paredz, ka šogad valstu IKP pieaugums varētu būt aptuveni puse no prognozētā, bet nākamgad – vēl zemāks, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ – kara, inflācijas, Ķīnas kovid-lokdauna un enerģētikas krīzes dēļ.

“Visas šī gada problēmas atvērs globālās ekonomikas brūces, kas pēc pandēmijas nav sadzijušas. Īsumā, sliktākais ir priekšā,” jaunākajā prognozē vēsta SVF ekonomisti, kas prognozē vismaz sešu mēnešu recesiju valstīs, kas veido aptuveni trešdaļu no pasaules ekonomikas. Reālie ienākumi samazināsies, cenas augs, un pat pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem izjutīsim recesiju ar tās sekām un sitienu pa iedzīvotāju labklājību.

Pirmie kandidāti uz ekonomikas lejupslīdi? Vecā Eiropa  

Tā dēvētās “vecās” pasaules lielākā ekonomika un galvenā industriālā lielvalsts Vācija jau pusotru gadu cieš no gāzes kara, ko Krievijas prezidents Putins risina pret Eiropas Savienību.

Lielbritānija daudz neatpaliek. Būdama pasaules piektā lielākā ekonomika, tā atteicās no vienotā tirgus ar savu lielāko tirdzniecības partneri, balsojot par šķiršanos no ES. Pie varas nāca valdība, kurai piecu nedēļu laikā izdevās pazemināt valsts parāda cenu, vienlaikus nostādot pensiju sistēmu sabrukuma priekšā. Ja Anglijas Banka, pretēji inflācijas politikai, nebūtu steidzami izdrukājusi desmitiem miljardu mārciņu, būtu sekojis pensiju sistēmas sabrukums un, kā lēsa eksperti, arī globāla finanšu krīze.

Eiropas komisāri atzīst, ka ne ES, ne Lielbritānija no ekonomiskās lejupslīdes neizbēgs.

“Esam sasnieguši lūzuma punktu,” šomēnes atzina Eiropas Komisijas galvenais ekonomikas vadītājs Valdis Dombrovskis. “Otrajā ceturksnī visas eirozonas ekonomikas bija atguvušās līdz tuvākā termiņa līmenim. Tomēr kopš tā laika visi izaugsmes virzītāji ir lielā mērā izbalējuši.” Priekšplānā izvirzījušies satricinājumi, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, un ekonomiskās prognozes izskatās daudz pieticīgākas nekā vasarā, – atzina komisārs.

Arī Amerika  ilgi nenoturēsies, kā prognozē baņķieris Daimons. To mazāk skar enerģētikas problēmas, taču Centrālās bankas agresīvā likmju paaugstināšana, lai cīnītos ar pusgadsimtu augsto inflāciju, riskē mazināt patēriņu un investīcijas, atstājot ASV recesijas priekšvakarā  nākamajos deviņos mēnešos. Tā Daimons.

Vai no krīzes var izvairīties?

Signāli par gaidāmo ekonomisko katastrofu nāk no visām pusēm. Nekustamo īpašumu tirgus ir drudzī ne tikai Ķīnā, bet arī Rietumos – no Zviedrijas līdz Jaunzēlandei. Pēdējo desmitgažu korporatīvās izaugsmes līderi – amerikāņu interneta giganti Amazon un Meta – samazina izmaksas un masveidā atlaiž darbiniekus.

ASV valsts parāda tirgū ir likviditātes krīze un pat ienesīguma inversija, kas nav pieredzēta kopš 80. gadu sākuma. Divu gadu obligācijas ir ienesīgākas nekā 10 gadu obligācijas, kas tradicionāli tiek uzskatīts par pusotra gada laikā gaidāmas recesijas pazīmi.

Ekonomisti ir pesimistiski noskaņoti.

Pēc masīvās lejupslīdes 1980. gados pasaules ekonomika ir augusi – to virzīja tehnoloģiju un biznesa revolūcija, ko izraisīja interneta parādīšanās, kā arī globalizācijas procesi, kas ļāvuši sarosīties Ķīnai, Krievijai un citām attīstības valstīm. Vēlāk, īpaši pēc 2008. gada krīzes, galvenā loma bija monetārajiem stimuliem. Tagad šie izaugsmes avoti ir izsmelti. Saasinājušās daudzas citas nerisinātas problēmas, kas skar ekonomiku, tostarp iedzīvotāju novecošanās, ražīguma pieauguma palēnināšanās un klimata pārmaiņas.

Ādams Sleiters, Oxford Economics vadošais ekonomists, savā blogā pauž, ka pasauli var glābt nākamā tehnoloģiskā revolūcija.

Taču pagaidām jauns lēciens nākotnē, līdzīgs interneta ekonomikai, nav plānots. Tāpēc, lai novērstu recesiju, jārisina trīs esošās problēmas: cenu kāpums, karantīna Ķīnā un enerģētikas krīze Eiropā.

Vienkāršākais ceļš būtu Ķīnā atcelt lokdaunu.  Tam nepieciešams tikai komunistiskās partijas lēmums. Ķīnas ekonomikas atjaunošanās uzreiz veicinās arī pieprasījumu pēc enerģijas un darbspēka, paredzama lielāka inflāciju. Pastāv bažas, ka šāds lēmums varētu novest pie jauna kovida uzliesmojuma, mirstības un vēl stingrākas karantīnas.

Ķīna jau vairāk nekā divus gadus atrodas pastāvīgā lokdaunā jeb mājsēdē, kā šo situāciju dēvē latviskoti. Ķīnas koksnes uzņēmumi tiek slēgti uz nezināmu laiku. Uzņēmēji nevar prognozēt savu naudas plūsmu. Slēdzot rūpnīcas un apstādinot darbu, algas ir jāizmaksā, enerģijas rēķini, īres maksa tāpat saglabājas.

Vēl grūtāk ir tikt galā ar enerģētikas krīzi un inflāciju, kuras dēļ krītas iedzīvotāju reālie ienākumi un pieaug hipotēku likmes, valsts parāds un kredīti uzņēmējdarbībai. Nākamā gada vai divu laikā šīs divas problēmas varot atrisināt ar vienīgi pieprasījuma iznīcināšanu – tas nozīmē, ka, radot apstākļus, kuros enerģijas patēriņš nenotiek, arvien straujāk pietuvojamies recesijai un krīzei, no kuras pasaule it kā cenšas izvairīties, taču, vienlaikus, šķiet, tiekam tam gatavoti.  Vienīgais veids, kā atrisināt inflācijas problēmu, neapspiežot pieprasījumu, ir palielināt piedāvājumu. Tas ir grūti, ņemot vērā lielas kredītu  likmes, darbaspēka trūkumu, globalizācijas un starptautiskās tirdzniecības traucējumus un visus tos pašus divus ļaunumus – karu Ukrainā un enerģētikas krīzi.

Līdz ar to šobrīd izskatās, ka izejas meklējumi no krīzes, ekspertu ieskatos, ved vienīgi strupceļā vai pa riņķi. Kādi būs reālie notikumi – rādīs laiks.

Kurš vairāk cieš no sankcijām: Rietumi vai Krievija?

Lai izkļūtu no enerģētikas krīzes, Rietumiem ir jāaizstāj Krievija kā energoresursu piegādātāja. Gada vai divu laikā to nav iespējams izdarīt. Investīcijas jaunās jomās un infrastruktūrā samazinās, un, pat ja sāk investēt tagad, atdeve būs tikai pēc desmitiem gadu. Tikpat daudz vajag “zaļajai” revolūcijai enerģētikā, jo trūkst visa kā: no retajiem metāliem un jaudām saules paneļu un vējdzirnavu ražošanai līdz lētiem kredītiem un revolucionārām enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām.

SVF vadītāja atzīst, ka notiekošais ir skumji, pasaule ir mainījusies – uz ilgu laiku un ne uz labo pusi. (skat. šeit )

“Mēs piedzīvojam fundamentālas pārmaiņas globālajā ekonomikā,” sacīja Kristalīna Georgijeva. – Mēs dzīvojām starptautiskās sadarbības pasaulē tiesiskā regulējuma, zemu likmju un zemas inflācijas ietvaros. Tagad pasaule ir kļuvusi trauslāka. Ir lielāka nenoteiktība, nepastāvība, ģeopolitiskā konfrontācija, dabas katastrofas. Šajā pasaulē jebkura valsts riskē vieglāk un biežāk saskarties ar krīzi.”

Kādas izmaiņas vērojamas koksnes tirgū? 

• Koksnes nozarē recesija jau ir manāma – saistībā ar jaunu māju būvniecības kritumu Amerikā un Eiropā, kredīta likmju un augsto inflāciju, mazinās būvniecībā izmantojamo kokmateriālu pieprasījums. Esošie projekti tiek iesaldēti.
• Enerģētikas   koksnes sektorā pēc lielā pieprasījuma pagaidām atkal ir vērojamskritums, jo Eiropa ir spējusi sagādāt pietiekamā daudzumā gāzi. Līdz ar to granulu un malkas cenas pēdējā laikā mazinās.
• Ražošanā zems pieprasījums pēc paletēm, kuru cenas arī krītas. Atsevišķi palešutirgotāji no Dānijas sola pat atgādāt palešu vedumu atpakaļ Latvijā.
• Papīrmalkas sektorā arī kritums, neskatoties uz Krievijas sankcijuietekmi Skandināvijas celulozes rūpnīcās. Krievija bija lielspapīrmalkas piegādātājs skandināvu uzņēmumiem. Eksporta ierobežojumu dēļ piegādes ir pārtrauktas.
• Savukārt finiera nozarē ir vērojams uzplaukums jo Krievijas sankcijas palīdz pašmāju ražotājiem kāpināt ražošanas tempus, aizvietojot Krievijas finiera piegādes Eiropai un ASV. Ķīnas uzņēmumi kovid-lokdauna dēļ un  Amerikas uzņēmumi importa nodokļu  paaugstinājuma dēļ nespēj konkurēt par Baltijas izejmateriāliem.

Sagatavots pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas: LSM.lv, The Guardian, BBC, CNN u.c. un atspoguļo @abctimber viedokli un redzējumu.

Foto: Ehud Neuhaus Unsplash   ; Dreamstime.com ; Unsplash